“Staburags” saņēma vēstuli no kādas Sērenes pagasta Talsiņu iedzīvotājas, kura noraizējusies par autoceļa Parģīzes—Talsiņi slikto kārtību. Viņas mēģinājumi uzrunāt atbildīgās iestādes un sakārtot ceļu beigušies ar atziņu: visiem ir vienalga, kāds tas ir. Taču sieviete vēlas noskaidrot, vai varētu novietot aizlieguma zīmi, kas liegtu pa šo ceļu braukt smagajai tehnikai?
Vai bedres jālīdzina pašai?
Sieviete vēstulē redakcijai raksta: “Jau martā “Staburagā” bija raksts par neizbraucamo ceļu, kurš ved no Parģīzēm uz Talsiņiem. Arī patlaban ceļš ir drausmīgā kārtībā un neviens neliekas zinis par tā uzturēšanu. Vai cer, ka pavasarī šis ceļa posms izlīdzināsies pats no sevis? Cilvēki lauž savas mašīnas, cits pacieš un paklusē. Nu mūsu pacietības mērs ir pilns!
Decembra sākumā izzāģētajā mežā, kas atrodas pie šī paša ceļa posma, iebrauca “mežakaķis” un pa tā jau bedraino ceļu šurpu turpu sāka kursēt baļķvedēji. Jau decembra sākumā zvanījām pa “Latvijas Valsts ceļu” informatīvo tālruni un ziņojām par šo situāciju. Lūdzām, lai sakārto ceļu un uzliek aizlieguma zīmi šī ceļa posma sākumā, lai smagā tehnika nebojā jau tā grūti izbraucamo ceļu. Taču ceļš kā bija bedrēs, tā ir. Zīmes, kas liedz smagajai tehnikai iebraukt, kā nav, tā nav.
Pēc mēneša zvanām atkal uz to pašu tālruni. Tiek solīts kaut ko pasākt, un mums iedod citu tālruņa numuru, kur cilvēks vairāk zināšot par situāciju. Pēc sarunas top skaidrs, ka visiem ir pilnīgi vienalga, kāds šeit ir ceļš, jo tas taču ir D uzturēšanas klases ceļš! Sarunas laikā tas jādzird vairākkārt. Saprotu, ka lūgties, lai sakārto vai vismaz uzliek ceļa zīmi, ir bezjēdzīgi. Nevienam tāpat neinteresē, ka šo ceļa posmu ik dienas izmanto cilvēki, braucot uz darbu, nogādājot bērnus uz skolu. Turklāt pa šo ceļu nebrauc tikai pieci cilvēki diennaktī.
Paklausījos atrunas, ka šis ceļa posms ir apsekots un posmā, kur izved mežu, nemaz jau tādu problēmu neesot — tur meža tehnika mierīgi pa mežu strādājot… Jautāšu, vai baļķi, kas sakrauti ceļa maliņā, paši aizlidos un “mežakaķis” aizripos viegli kā pūciņa? Ja jau D klases ceļam nepienākas uzlikt ceļa zīmi, kas aizliedz smagajai tehnikai to vēl vairāk izbraukāt, tad kurš un par kādiem līdzekļiem to labos?
Cik ilgi mums vēl būs jāklausās atrunas par sliktajiem laika apstākļiem, kas liedz ceļu nogreiderēt? Jāatzīst, ka pat laikā, kad ceļš apžūst, tāpat neviens neliekas ne zinis. Kad uzsnieg sniegs, ceļu netīra, un tas kūstot vēl vairāk bojā segumu.”
“Vai tiešām man jāņem lāpsta un pašai jāiet bedrītes lāpīt, lai lielajiem kungiem samestos kauns? Piedodiet par ironiju, bet sirds ir pilna,” piebilst viņa.
Maza satiksme, maza bēda
Jā, par šo vietējas nozīmes ceļu Parģīzes—Talsiņi (V950) Sērenes pagastā cilvēku sūdzības esam saņēmuši vairākkārt. Šis apmēram trīs kilometrus garais ceļš no asfaltētās šosejas ved uz viensētām, un ikdienā to izmanto ne tikai Talsiņu iedzīvotāji, bet arī Seces un Daudzeses pagastu cilvēki, kuriem jānokļūst Aizkrauklē. Arī kāds mūsu kolēģis ik dienu mēro to, un viņš atzina: ceļš tiešām ir ļoti sliktā kārtībā, tāpēc pēdējā laikā pa to vairs nebrauc, bet izvēlas mājup doties pa garāku, bet labāku — no Daudzeses puses.
Ceļa posms Parģīzes—Talsiņi ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā, un ikdienā tam ir noteikta zemākā — D uzturēšanas klase. Tas nozīmē, ka pēc autoceļu sociālekonomiskās nozīmes un transporta plūsmas izvērtēšanas šis ceļš nav svarīgākā un noslogotākā maršruta autoceļš, jo to diennaktī izmanto mazāk par simts automašīnām. VAS “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova precizē: pēc viņu datiem, satiksmes intensitāte uz šī ceļa ir 65 automašīnas diennaktī.
Tātad Talsiņu iedzīvotājai acīmredzot taisnība — tas nozīmē arī to, ka patiesībā visiem ir vienalga, kāds šis ceļš ir…
Problēmu nav!
Kamēr skaidrojam, zvanām arī vietējiem ceļa kopējiem, gaidām atbildes, ceļa uzturētāji acīmredzot sarosās, un 10. janvārī saņemu VAS “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas sagatavoto atbildi: “Grants ceļa segums uz vietējas nozīmes ceļa Parģīzes—
Talsiņi (V950) ir labā kārtībā. Ceļam ir noteikta D uzturēšanas klase gan vasarā, gan ziemā. Situācija uz šī autoceļa atbilst šai uzturēšanas klasei. Izvērtējot pašreizējo ceļa kārtību, nokrišņu daudzumu un sala iestāšanos, tas ir greiderēts 2017. gada 17. oktobrī un 2018. gada 3. janvārī.” Atbildei pievienotas arī pašu uzņemtās fotogrāfijas, lai to apliecinātu.
Cik bieži jāgreiderē D klases ceļš? Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu uzturētājs” sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis informē: atklājot seguma defektus, D klases ceļš jāgreiderē 1,5 mēnešu laikā tehnoloģiski atbilstošos apstākļos. Viņš piebilst, ka šobrīd lielākā daļa no apmēram 11 tūkstošiem valsts autoceļu ar grants segumu ir sliktā kārtībā, to segums ir pārmitrināts.
Ceļu kopēji bilst, ka saistībā ar šo ceļu jau tā darot vairāk, nekā paredzēts Ministru kabineta noteikumos. Gan pamatojoties uz cilvēku sūdzībām, gan arī paši saprotot, ka cilvēkiem pa šo ceļu jābrauc. Neviens speciāli negaidot, lai ceļš kļūst neizbraucams, taču mitrā un lietainā laikā patiešām neesot jēgas ceļu greiderēt, jo tas kļūšot vēl sliktāks, tikai veidošoties “putra”.
Ministru kabineta noteikumos par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli par ceļu uzturēšanu D klases ceļam lielākoties norādīts “nav normēts” vai “prasību nav”. Taču tur ir arī šāds teikums: “Ja laikposmā no pavasara atkušņa līdz sala iestāšanās brīdim grants segumā 30 procentos no apskatāmā laukuma veidojas šķērsviļņi, risas vai bedres, kas dziļākas par 60 mm, grants segums jānoplanē.” Strīdīgs jautājums, vai šo brīdi var attiecināt “no pavasara atkušņa līdz sala iestāšanās brīdim”, turklāt kuram tad bedres un procenti jāmēra?
Masu ierobežojošās zīmes nebūs
Savukārt satiksmi ierobežojošo zīmju uzstādīšana ir “Latvijas Valsts ceļu” kompetencē. Uzņēmuma mājaslapā ir informācija, ka uz autoceļa V950 no šosejas līdz 3,3. kilometram bijuši paredzēti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas transportam — 10 tonnu, taču patlaban tie atcelti.
“Tuvākā laikā uz ceļa nav plānots ieviest masu ierobežojošās ceļa zīmes, jo ceļa konstruktīvās kārtas ir stingras, nav nekādu šķīdoņa pazīmju, kā arī neveidojas risas, kas varētu apgrūtināt ceļa caurbraucamību. Līdz ar to bedrītes jeb tautā tā sauktā trepe uz šī ceļa neveidojas,” skaidro VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve.
“Nav jēgas greiderēt”
Šo ceļa posmu izmanto arī vairāki uzņēmēji un zemnieki. Kā viņi vērtē situāciju? Kādas zemnieku saimniecības īpašnieks atbild ar pretjautājumu: kad gan grants ceļš bijis labs, ja pusgadu līst lietus? “Tur neko nevar izdarīt, lietū nav jēgas ceļu greiderēt. Jā, situāciju varētu uzlabot, segumam uzberot šķembu kārtu, cita risinājuma šādos laika apstākļos nav,” saka viņš. “Es uzskatu, ka šis ceļš nemaz nav tik sliktā situācijā.”
Viņš atklāj arī, ka droši vien sūdzību dēļ pēdējā laikā par šo ceļa posmu esot izrādīta interese. Te bijuši vīri, kuri apskatījuši ceļu, raudzījušies, vai meža tehnika nav to sabojājusi. “Es neuzskatu, ka vaina par ceļa bojāšanu būtu jāuzņemas kravas tehnikai, jo tā te brauc reti,” uzskata zemnieks. “Domāju, ka situāciju neuzlabos arī aizlieguma zīmes. Ja nepieciešams saimnieciskajai darbībai, var taču saņemt speciālu atļauju un izdarīt paveicamos darbus.”
Katrā ziņā — viedokļi dažādi, un ir jau taisnība: cits samierinās, cits mēģina meklēt taisnību. Taču, šķiet, ka, pateicoties tiem otrajiem, patlaban Talsiņu ceļš ir izbraucams. Vismaz pagaidām. ◆
