Iesaka Ināra Sudare, lapu redaktore
Uz koncertuzvedumu “Meitene kafejnīcā” Rīgas Krievu teātrī biļetes “nomedīt” grūti. Komponists Raimonds Pauls, dzejniece Austra Skujiņa un aktrise un dziedātāja Veronika Plotņikova — tie ir trīs magnēti, kuri pievelk skatītājus šai zrādei.
Daudziem vēl atmiņā Igo dziedātā Raimonda Paula dziesma ar Austras Skujiņas vārdiem “Meitenei kafejnīcā”. Tā sākās ar vārdiem “Skumjas acis tev šovakar…” un kā ieva raisa rūgteni saldsērīgu noskaņu. Tāds ir arī koncertuzvedums, kurā Veronika Plotņikova izdzied piecpadsmit Raimonda Paula dziesmas ar Austras Skujiņas vārdiem Olgas Pētersones atdzejojumā. Taču izrādē skan ne tikai dziesmas. Aktrise Jana Herbsta, vizuāli atgādinot dzejnieci, sēž pie improvizēta kafejnīcas galdiņa un runā tekstu, katru reizi to sākot ar teikumu “Reiz dzīvoja meitene Austra…” Tekstu pamatā ir Austras Skujiņas vēstules un fragmenti no viņas dienasgrāmatas. Tajos visdažādākajās varavīksnes krāsās atspoguļojas dzejnieces emocijas, viņas mīlestība, vilšanās, sāpes… Dziesmas un teksti skan pamīšus, un tie, cieši savijušies kā pīne, veido izrādes koptēlu.
Daudziem izrādē dzirdētās dziesmas atsauks atmiņā savulaik Rolanda Zagorska un Aijas Kukules dziedātās dziesmas ar dzejnieces vārdiem. Taču Veronika Plotņikova tās nekopē. Viņa tajās ieliek savu redzējumu, savas izjūtas un trāpa desmitniekā. Būtiskākais, kas ietverts tekstos — smeldze, un tā paliek.
Jā, bija uz skatuves arī trešā persona — Maestro Raimonds Pauls. Viņš gan pats nerunāja, bet runāja viņa spēlētā mūzika.
Jāuzteic tulkotājas Olgas Pētersones meistarība, jo jāņem vērā, ka dzejoļi bija jāizdzied. Dziesmu laikā uz ekrāna it kā mašīnrakstā parādās dziesmu teksti latviešu valodā. Arī runātajam tekstam tiek nodrošināts tulkojums ar titriem. Tas latviešu publikai, kuras netrūka izrādē, ļāva sekot oriģinālam.
Jakova Rafalsona režisētā programma būtībā ar vienu šāvienu nošāva divus zaķus. Pirmkārt, tā iepazīstināja krievu publiku ar latviešu dzejnieci Austru Skujiņu.
Otrkārt, pierādīja, ka arī kameriestudējums spēj piepildīt lielo zāli.
Stundā un piecpadsmit minūtēs — tik ilga ir izrāde — grūti izstāstīt dzejnieces mūžu, bet pieskarties viņas dvēseles stīgām izrādes veidotājiem izdevās. Domāju, meitene ar margrietiņu pušķi — tāda Austra Skujiņa redzama izrādes plakātā — skatītājiem vēl ilgi paliks prātā pēc izrādes.
