Labklājības ministrija skolām un pašvaldībām turpina skaidrot un pierādīt, ka bērnam ar invaliditāti svarīgi iegūt izglītību vispārējā vidē un ka nedrīkst šādus bērnus nodalīt. Labklājības ministrs Jānis Reirs norādījis, ka jautājums par bērnu ar invaliditāti izglītību tiek risināts kā viens no nozīmīgākajiem un atslēgas jautājumiem, lai nodrošinātu, ka cilvēks ar invaliditāti ir izglītots un var pastāvēt darba tirgū. Jautājumā par bērnu ar invaliditāti izglītību jau panākts progress, tomēr arī šogad turpināsies pērn sāktais darbs šajā jautājumā.
— Vai bērniem ar invaliditāti jāmācās vispārīgajās skolās?
Valdis Puida, Daudzeses pamatskolas direktors
— Ir bērni ar smagu garīgu invaliditāti, kuriem vajadzīga medicīniskā aprūpe, un viņi nevar mācīties vispārīgajā skolā. Taču nesaskatu problēmas parastā skolā mācīties bērniem ar kustību traucējumiem vai īpašām vajadzībām. Arī mūsu skolā ir vairāki bērni, kuri mācību programmu apgūst pēc speciālas programmas, un nekādu problēmu nav. Es šādu ierosinājumu pilnībā atbalstu, jo tādējādi šie bērni ir sabiedrībā, komunicē ar citiem, integrējas un nejūtas atstumti.
Uzskatu, ka skolās vajadzētu tikai nelielus uzlabojumos, lai varētu uzņemt arī bērnus, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. Protams, tas nav izdarāms vienā mirklī, taču domāju — ja man tāds skolnieks būtu, es noteikti izdomātu, kā viņam organizēt nokļūšanu no telpas uz telpu, iekļūšanu skolā. Šiem bērniem vispārīgajā skolā būtu daudz labāk nekā speciālajā, turklāt tas nāktu par labu arī citiem bērniem, kuri reizē mācītos iecietību, izpalīdzību, mīlestību. Palūkojieties kaut vai uz paraolimpiešiem — šiem cilvēkiem ir daudz kas tāds, kā nav mums, no viņiem var mācīties dzīvesprieku, izturību. Ja skolā mācās šādi bērni, tas ir ieguvums ne tikai viņiem pašiem, bet visiem apkārtējiem. ◆
Inguna Juhņeviča no Skrīveriem,audzina bērnu ar invaliditāti
— Ņemot vērā savu dzīves pieredzi, varu teikt, ka tas ir atbalstāms priekšlikums. Audzinu bērnu ar invaliditāti, kurš mācās Aizkraukles pagasta sākumskolā, un par skolu varu teikt tikai to labāko. Viņam tiek nodrošināta fizioterapija, logopēds, nodarbības baseinā. Uzskatu: ja bērnam nav smagu garīgās atpalicības traucējumu, viņš netraucē pārējiem, tad viņam noteikti ir jāiet parastā skolā, jo viņi nav savādāki kā pārējie. Mūsdienās tas viss ir izdarāms, un ļoti priecājos, ka ir skolas, kur šādi bērni var mācīties. Mums tāda ir Aizkraukles pagasta sākumskola un arī bērnudārzs “Saulīte” Aizkrauklē.
Protams, nebūtu slikti, ja skolas pielāgotu, lai tajās var uzņemt bērnus, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. Strādājot ar jauniešiem dažādos projektos, esmu pārliecinājusies, cik viņi ir gudri, talantīgi. Daudziem ir uzskats, ka ratiņkrēslā sēdošajam varbūt ir citas nepilnības — taču tā nav. Tāpēc ir ārsti un komisijas, kas to visu izvērtē. Mums ļoti gribas izlikties, ka šādu cilvēku nav, bet būtu laiks pieņemt un integrēt viņus sabiedrībā. Speciālās skolas ir tikai lieka valsts naudas tērēšana. Turklāt sen pierādīts, ka bērnu attīstība degradējas, dzīvojot “speciālā” vidē. ◆
Marina Bivainīte no Aizkraukles,pārvietojas ratiņkrēslā
— Bērniem ar invaliditāti būtu jāmācās tikai un vienīgi parastās skolās, kopā ar citiem bērniem! Es pamatskolu beidzu Secē, bet mācījos mājās, divas reizes nedēļā pie manis brauca skolotāja. Tolaik bija problemātiski nokļūt apmēram septiņus kilometrus līdz skolai un arī telpas nebija pielāgotas, lai tajās varētu pārvietoties ratiņkrēslā. Vēlāk mācījos speciālā skolā invalīdiem Alsviķos, vēlāk Jūrmalā. Vidusskolu pabeigt man piedāvāja tepat Aizkrauklē, gan mācoties mājās, bet man ļoti gribējās būt kopā ar citiem bērniem, saviem vienaudžiem.
Mācīties mājās un mācīties klasē kopā ar citiem bērniem — tās ir divas dažādas lietas! Latvijā bērnu ar invaliditāti nav nemaz tik daudz, ne katrā skolā un katrā pagastā. Taču, ja šāds bērns ir, nebūtu nemaz tik sarežģīti izveidot uzbrauktuvi, lai skolā var iekļūt ratiņkrēslā, un vismaz vienu stāvu pielāgot bērnam, kuram ir grūti pārvietoties. Ar to arī pietiktu, lai bērns varētu mācīties vispārīgajā skolā. To var izdarīt, un esmu tikai par šādu Labklājības ministrijas ierosinājumu. ◆
