Lai arī pats karstākais laiks rudens ražas pārvēršanai ziemas krājumos jau pagājis, tas nenozīmē, ka brīvajos brīžos nedrīkst parosīties ap lielajiem katliem, lai papildinātu burciņu skaitu pagraba plauktos.
Man šādu ierosmi deva pašmāju dārzeņu audzētājs no Cēsu puses, kurš pirms valsts svētkiem bija sarīkojis īstu svētku akciju — skaistus un garšīgus tomātus varēja iegādāties par 30 centiem kilogramā. Šādu izdevību, protams, nevarēja laist garām, jo pašu audzētajiem sārtuļiem un dzeltenvaidžiem jau sezona bija beigusies. Tā nu īsti latviskā negausībā, bruņojusies ar pāris paliela izmēra kartona kastēm, devos ceļā. Atgriežoties aprēķināju ceļa izdevumus un secināju — kilograms tomātu man izmaksāja vien 75 centus, kas vēlreiz pierādīja, ka ir vērts pasekot akciju cenām, lai kaut nedaudz ietaupītu.
Protams, ka šādu lērumu svaigā veidā neizlietosi, tāpēc bija jāatklāj jaunas receptes. Vispirms, protams, tapa tomāti savā sulā, bet pats interesantākais process saistās ar ideju pagatavot lečo. Klejojot interneta vietnēs, secināju, ka reti par kuru ēdienu esmu lasījusi tik daudz strīdu jau tajā līmenī vien, lai noskaidrotu — kas ir lečo. Cik saimnieču, tik viedokļu, cik virtuvju, tik recepšu — tāds ir rezumējums dažos vārdos.
Tad nu šoreiz vēlos piedāvāt to, kuru izmēģināju un pārbaudīju savā virtuvē. Piebildīšu, ka šis lečo, pagatavots nelielā daudzumā, labi noderēs arī ikdienas maltītes papildināšanai. Savukārt, burciņās piepildīts, tas būs lielisks ātrais varinats, kad nav patikšanas vai laika ilgākai gatavošanai. Viens, divi, trīs — un sātīga zupa gatava!
LEČO receptei nepieciešams:
2,5 kg gatavu tomātu
2 kg sulīgas sarkanās paprikas
1 galviņa ķiploka
bagātīgi — zaļumi
2/3 glāzes saulespuķu eļļas
1 glāze cukura
1 ēd. k. sāls (ar kaudzi)
3 lauru lapas
1/3 asā pipara
6 smaržīgie pipari
5 ēd. k. 9% etiķa
Papriku nomazgā, izgriež sēklotni un sagriež strēmelītēs. Ķiplokus un aso piparu sasmalcina. Zaļumus sasmalcina. (Izmantoju vasarā sagatavotās un sasaldētās dilles.)
Tomātus aplej ar verdošu ūdeni, pēc tam ar aukstu. Novelk miziņu. Samaļ gaļas maļamajā mašīnā. Tie, kuriem nepatīk sēklas, samalto masu var izberzt caur sietiņu.
Gatavo masu liek katlā, pievieno eļļu, sāli un cukuru, paprikas strēmelītes. Kad masa uzvārās, uz lēnas uguns karsē aptuveni 20—30 minūtes. Pievieno zaļumus, etiķi, laurlapas, piparus, ķiplokus un sautē vēl 5—10 minūtes. Pirms lečo pilda burkās, izņem laurlapas. Aizvāko un apgrieztas burkas ar vākiem uz leju ietin segā un ļauj pilnīgi atdzist. ◆
Receptes
Lečo zupa (I variants)
Sastāvdaļas: 2 sīpoli, 2 burkāni,
gabaliņš cūkgaļas, lečo, kartupeļi, garšvielas. sāls.
Gatavošana: gaļu sagriež, apcep un liek katlā, pievieno burciņu ar lečo, tomātu sulu vai ūdeni, garšvielas vai buljona kubiņu, uzvāra, pievieno kartupeļus.
Lečo zupa (II variants)
Sastāvdaļas: vistas fileja, lečo,
burkāni, sīpols, rīsi.
Gatavošana: katlā vāra lečo, sasmalcinātu visas fileju, apceptus burkānus, sīpolus. Kad ūdens uzmet burbuli, pievieno rīsus. Vāra, kamēr gatavs. Vistas filejas vietā var izmantot šampinjonus vai sālītas (iepriekš nomērcētas) sēnes.
Lečo zupa (III variants)
Sastāvdaļas: cūkgaļas ribiņas, lečo, sīpoli, makaroni, sāls.
Gatavošana: katlā uzkarsē ūdeni. Uz pannas apcep ribiņas un liek vārīties. Apcep sīpolus. Kad sīpoli zeltaini brūni, pievieno lečo un vēl nedaudz apcep. Kad ribiņas gatavas, uzlej pannā daļu ūdens no katliņa un visu pannas saturu pievieno ribiņām. Pieber makaronus un vāra, kamēr tie gatavi. Sāls — pēc garšas.
