Izrāde “Karmena” Dailes teātrī ir viens no jaunākajiem piedāvājumiem, jo tās pirmizrāde bija pagājušā gada 17. maijā. Daudziem no mums ir zināms šis stāsts par notikumiem karstajā Spānijā, brīvību mīlošo čigānieti Karmenu un seržantu Hosē, viņu kaislīgo mīlas stāstu, kam nav nākotnes. Iestudējums divos cēlienos pēc Prospēra Merimē darba un Dmitrija Minčonoka lugas “Karmena citādāk” motīviem, kura dramatizējuma autors ir Rolands Atkočūns, gan ir citādāks. Izrāde atklāj sakāpināto cīņas noskaņu arēnā, toreadoru un vēršu spēkošanos, vīrieša un sievietes attiecības, bet tas vairāk notiek mūsdienīgos apstākļos.
Tā kā iepriekš biju redzējusi šī stāsta dažādus operas iestudējumus — gan klasisko, gan mūsdienu stilā, tad man bija interesanti, kā to parādīs uzvedumā Dailes teātrī, kādi būs teksti. Neraugoties uz to, ka galvenajās lomās bija izcilie aktieri Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Karmena) un Artūrs Skrastiņš (Hosē), Karmenas aktierspēlē tomēr pietrūka deg-
smes, tās karmeniskās dzirkstelītes un spāniskā temperamenta. Katrā ziņā Kristīne Nevarauska Hosē līgavas Mikaēlas lomā iejutās ar lielāku degsmi. Manā skatījumā varēja būt vairāk fona vai situāciju paspilgtinoša mūzika. Emocionālas bija Ērikas Eglijas un Ilzes Ķuzules-Skrastiņas dziedātās flamenko dziesmas. Izcils bija Pēteris Liepiņš, lai arī viņam bija otrā plāna loma. Manuprāt, izrādi brīnišķīgi papildināja toreodoru monologi par riskantā amata noslēpumiem un novērojumiem. Atmiņā paliekoša bija Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija, kā arī kostīmu mākslinieces Jolantas Rimkutes tērpi, horeogrāfes Ingas Raudingas kustību etīdes un lietuviešu komponista Giedrus Puskuniga brīnišķīgā mūzika.
Kopumā viss bija pārdomāts, lai atklātu notikumu un vietas noskaņu. Iepriekš nevarēju iedomāties, kāda varētu būt izrāde ar šādu mūsdienu skatījumu, bet iestudējuma komanda veiksmīgi tika ar to galā. Iesaku to noskatīties, jo katram tik un tā būs savs vērtējums. ◆
