Atbildi sniedz zvērināta notāre Aizkrauklē Sandra Logina
— Vai es varu pretendēt uz savas krustmātes mantojumu, ja viņa nav atstājusi testamentu? Viņa nav bijusi precējusies, un nav arī bērnu, taču mani ar viņu saista attāla radniecība — viņa ir manas mātes māsīca.
— Mantojumu no mātes māsīcas varēsiet saņemt kā likumiskais 4. šķiras mantinieks, ja nav vai nav izteikuši gribu mantot augstākas šķiras mantinieki, kā arī nav tuvākas pakāpes radinieku 4. šķirā. Ja mantojuma atstājējam nav pārdzīvojušā laulātā un nebija lejupējo (bērnu), tad nākamie (2. šķirā) pēc radniecības manto augšupējie (vecāki), kā arī brāļi un māsas un pirms mantojuma atstājēja mirušo brāļu un māsu bērni; 3. šķirā manto pusbrāļi un pusmāsas un pirms mantojuma atstājēja mirušo pusmāsu un pusbrāļu bērni; 4. šķirā — pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki. Lai saņemtu mantojumu, jums būs jāpierāda radniecība ar mantojuma atstājēju (krustmāti). Radniecību konstatē, pamatojot ar dzimtsarakstu iestāžu dokumentiem vai tiesas kārtībā (ja nav dokumentu).
— Es kopju vecu sievieti — savu kaimiņieni. Viņa man apsolījusi atstāt savu dzīvokli, ja turpināšu viņu kopt. Kā to noformēt?
— Ja kaimiņiene nodod jums savu dzīvokli īpašumā un jūs apņematies kaimiņieni uzturēt līdz viņas mūža galam, tad šī vienošanās jānoformē kā uztura līgums. Tātad — kaimiņienei jāsaprot, ka dzīvoklis būs jūsu īpašums jau viņas dzīves laikā (no līguma noslēgšanas) ar nosacījumu, ka jūs pildīsiet uzturēšanas pienākumu. Saskaņā ar Civillikumu uzturs ir ne tikai kopšana, bet arī ēdiens, miteklis un apģērbs. Turklāt zemesgrāmatā uz šo dzīvokli tiks nostiprinātas ķīlas tiesības par labu jūsu kaimiņienei uztura līguma darbības laikā. Pirms uztura līguma noslēgšanas nopietni jāizvērtē abu pušu intereses un iespējas, jo tā ir liela atbildība — gādāt par svešu jums cilvēku (ne radinieku). Jāņem vērā arī tas, ka pēc uztura līguma noslēgšanas pašvaldība var atteikt jūsu kaimiņienei sociālo palīdzību, ja viņa to iepriekš ir saņēmusi kā trūcīga persona (to nosaka MK noteikumi “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.2. p.). ◆
