Laikraksta “Staburags” redakcijā vērsās kāda vietējā iedzīvotāja (vārds, uzvārds zināms), lai dalītos ar veikalā piedzīvoto, viņasprāt, netaisnību. Kundze veikalā “Elvi” par pirkumu norēķinājās skaidrā naudā, taču pirkums gandrīz neizdevās, jo pārdevēja atteicās pieņemt tumšu 50 centu monētu.
Aizkraukliete rāda neveiksmīgo monētu — tik tiešām, viena puse nomelnējusi, taču pazīšanas zīmes, kas apliecina tās īstumu, saredzamas. Pie kundzes tā nonākusi kā atlikums par citu pirkumu. Viņa ir neizpratnē par to, kā veikala darbiniece varēja to atteikties pieņemt kā maksāšanas līdzekli, ja monēta ir īsta?
Skaidrību šajā jautājumā palīdzēja ieviest Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņa ieteikums — izrādīt savstarpēju izpratni. Šajā gadījumā redzams, ka nauda ir īsta, tikai nolietota, tad tirgotājs varētu arī būt atsaucīgs un paņemt monētu, lai cilvēkam nav jādodas tur, kur to var apmainīt. Bojātu naudu — banknotes un monētas — ja tās nepieņem veikalos, var nest uz Latvijas Bankas kasi. Ja naudaszīme būs īsta, to bez maksas apmainīs pret jaunu eiro naudaszīmi. Komercbankām šī funkcija nav obligāta, taču ir filiāles, kurās arī to var izdarīt.
Pārdevējam ir tiesības atteikties pieņemt no pircēja bojātu naudu. Turklāt sevišķi vērīgiem jābūt dažādos privātos darījumos, jo tieši tur ir vislielākā iespējamība privātpersonai tikt pie bojātas naudas. Īpaši jāuzmanās no naudas, kas izskatās it kā aplieta ar tinti — ļoti iespējams, ka nauda ir zagta no bankomāta, jo bankomāti mēdz būt aprīkoti ar speciālām ierīcēm, kas naudu laupīšanas brīdī apšļāc ar nenomazgājamu krāsu. ◆
