Jau no 1. janvāra nodokļu reforma viesusi pārmaiņas. Veikalos samazinājušās cenas vairākiem Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, jo samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme — no 12 uz 5 procentiem. Pārmaiņas attiecas uz augļiem un dārzeņiem, kas raksturīgi mūsu reģionam neatkarīgi no to izcelsmes valsts. Domāju, tā ir iespēja daudziem mūsu dārzeņu ražotajiem un tirgotajiem iznākt no ēnu ekonomikas. Savukārt alus un cigaretes šogad kļuvušas dārgākas, jo paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm un alkoholiskajiem dzērieniem. Manuprāt, šīm precēm cenas varēja augt vēl vairāk, jo tās nav ikdienā nepieciešamo preču sarakstā, kā, piemēram, dārzeņi vai maize un piens. Par neveselīgo būtu jāmaksā vairāk. Mazinātos kaitīgo paradumu lietotāju skaits, samazinot rindas pie ārstiem.
No pirmās jaunā gada dienas paaugstināts arī akcīzes nodoklis benzīnam (par četriem centiem litrā) un dīzeļdegvielai (3,1 cents). Benzīna cenas pieaugums gaidāms arī Igaunijā (par 6,2 centiem), bet Lietuvā tikai neliels akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai (divi centi litrā). Tas nozīmē, ka Lietuvā degvielas cena būs par četriem centiem zemāka nekā Latvijā. Paredzams, ka pierobežas iedzīvotāji būs daudz motivētāki iepirkties un pildīt degvielu Lietuvā, jo līdz ar tās cenu kāpumu sagaidāms, ka palielināsies cenas arī precēm un pakalpojumiem.
Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem notikumiem bija pašvaldību vēlēšanas. Reti kurā vietā mainījās vara, piemēram, galvaspilsētā krēslus saglabāja partiju apvienība “Saskaņa/ Gods kalpot Rīgai”, neraugoties uz to, ka šīs partijas apvija lērums skandālu un aizdomu par nelikumīgām darbībām — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) sākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu saistībā ar Barona ielas re-
montu, kukuļņemšanu un nanoūdens iepirkumu. Arī Ventspilī ievēlēja Aivaru Lembergu, lai gan joprojām notiek viņa tiesas process, starp citu, pilsētas atslēgas viņš tur jau 20 gadus. Tomēr šīs vēlēšanas parādīja pozitīvu tendenci, ka pārmaiņas iespējamas.
Proti, galvaspilsētā pirmo reizi pēc ilgiem laikiem radās opozīcijas balss. Tā ir skaļāka nekā iepriekš, gada nogalē trīs dienas ieilga 2018. gada budžeta pieņemšana, jo opozīcija prasīja atbildes uz 538 jautājumiem. Spēcīga opozīcija ir katras pašvaldības vērtība. Tā sakustina iestāvējušos ūdeņus, pat viens jauns deputāts var viest pārmaiņas domē un likt situāciju izvērtēt citādāk. Piemēram, nelielas pārmaiņas notika Skrīveros, kur jaunievēlētais deputāts Uldis Dronka saņēma atbalstu no pārējiem deputātiem un realizēja savu iniciatīvu — radusies jauna komisija, kurā iesaistījušies gan paši deputāti, gan citi speciālisti, lai pārrunātu novada attīstības stratēģijas, vērtētu iespējas iesaistīties projektos.
Šis gads būs īpašs ar to, ka vēlēsim jaunus Latvijas simtgades līderus. Decembrī partiju reitingi rādīja, ka populārāka partija ir “Saskaņa” (20,7% atbalsta), pēc tam Zaļo un Zemnieku savienība (14,3%) un Nacionālā apvienība (7,3%). Tad Latvijas Reģionu apvienība, partija “Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija. Partiju “No sirds Latvijai”, “KPV LV” un “Kustība par” reitingi ir starp vienu un diviem procentiem.
Aicinu vērtēt, par ko balsot. Nopludinātās “Rīdzenes” sarunas, kas, manuprāt, arī ir viens no svarīgākajiem pērnā gada notikumiem, parādīja slepenu varas un biznesa ietekmes dalīšanu valstī. No 2009. līdz 2011. gadam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītās sarunas viesnīcas numuros kalpoja par pamatu krimināllietai, kurā toreizējo politiķi Aināru Šleseru turēja aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un lēmumu pieņemšanu par labu sev piederošiem slēptiem uzņēmumiem. Tā saucamā oligarhu lieta tomēr pagaisa, KNAB pats to izbeidza, jo nekonstatēja noziedzīgus nodarījumus, lai gan sarunas parādīja slēptus biznesa darījumus, daži no tiem arī legalizējušies. Tāpēc, neraugoties uz to, ka KNAB pēc pārbaudes konstatēja, ka lieta izbeigta pamatoti, un parlamentārās izmeklēšanas komisijas verdikts vēl tikai būs, aicinu aizdomāties par šīm sarunām — tās parāda varaskāres noziegumus. Ja kāds tās nav lasījis, var to izdarīt bibliotēkās. Tur pieminēti arī daudzu līdzšinējo politiķu uzvārdi un viņu nedarbi.
Diemžēl atbildes par sarunām ir apmēram tādas kā bērnības spēlē — nesaki “jā”, “nē”, “balts” un “melns”. Atbilde, kas “peld citā virzienā”, nav atbilde uz jautājumu. Aicinu meklēt, pieprasīt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem un secināt.
Simtgades valdību ievēlēsim paši, ir laiks katram uzņemties atbildību par to, kā izmantojam savu varu, kā balsojam. Novēlu gudrus lēmumus!
Kvalificēšanās olimpiskajām spēlēm daudzos sporta veidos janvārī vēl turpināsies, tomēr jau pašlaik ir skaidrs, ka Latviju Phjončhanā pārstāvēs bobslejisti, skeletonisti un biatlonisti. Iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos īstenotās dopinga programmas dēļ Krievijas sportistiem būs liegts startēt zem sava karoga. Un ar gandrīz četru gadu kavēšanos skeletonists Martins Dukurs un bobslejista Oskara Melbārža četrinieks saņems augstākās raudzes 2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu medaļas, kuras negodīgā cīņa — pierādot dopinga lietošanu — atņēma krievu sportisti. Ar nepacietību gaidu olimpiskās spēles, mūsu ledus renes braucēji spējīgi iegūt medaļas arī šogad, ko novēlu, bet jau tagad skaidrs, ka sportistus redzēsim uz goda pjedestāla, atskanot Latvijas himnai, jo Olimpiskā komiteja apsolījusi īpašu ceremoniju tiem, kuri saņems “nozagtās” Soču medaļas. Olimpiskās spēles nav tikai notikums, tā ir cīņa, kas kā kara laukā prasa drosmi, spēku, neatlaidību, stratēģiju, risku. Novēlu šo pārcilvēcisko spēku krīzes situācijās!
Šogad Latvijas valsts simtgades zīmē aizritēs Dziesmu un Deju svētki. Uzzināsim, kas slēpjas čekas maisos, jo VDK dokumentu izpētes komisijai līdz 1. maijam jāsagatavo projekts par to publicēšanu. Gaidīsim ciemos Romas pavēstu un spriedumu Aivara Lemberga lietā. Interesanti būs vērot, kā turpināsies “Brexit” jautājumu risināšana, un gribētu saderēt par to, ka samilzušās problēmas ap ASV prezidentu Trampu novedīs pie impīčmenta procedūras. Solās būt pārsteigumiem pilns gads, vai ne?
