Vērtē Sandra Pumpure, laikraksta “Staburags” reportiere
Sižets ir sens kā pasaule un joprojām aktuāls mūsdienās — paaudžu savstarpējās attiecības, ko ietekmējis dzīves straujais ritums, un darba tikums. Par to ir režisores Ingas Nesteres īsmetrāžas spēlfilma “Zilie zvaniņi”, kas pirmizrādi piedzīvoja šoruden, un skatītāji to vēl tikai sāk iepazīt.
Vispirms par pašu režisori. Inga ir jēkabpiliete, fotogrāfe, žurnāliste un portāla www.multinews.lv vadītāja. Līdz šim darbojusies dokumentālo filmu jomā. Viņas pēdējais darbs ir stāsts par trešās Atmodas simbolu Jēkabpilī — latvisko vērtību sargātāju žurnālisti Māru Grīnbergu. Arī iepriekš viņa ne reizi vien savās darba gaitās stāstījusi par savas puses cilvēkiem. Un jaunajā veikumā arī tas parādās, bet citādākā veidā — kā aktieri viņas pirmajā režisētajā spēlfilmā.
Filmas pamatā ir rakstnieka un dzejnieka Arnolda Auziņa stāsts “Zilie zvaniņi”, kas rakstīts pirms vairākiem gadu desmitiem. Mazmeita vasaras brīvlaikā aizvesta uz laukiem pie vecvecākiem, bet viņa ar skubu nemetas baudīt lauku dzīves labumus un iesaistīties darbos. Ome ir stingra, un drīz vien rodas konflikti, bet mierīgais opis daudz ko atrisina ar savu dzīves gudrību. Skatoties filmu, neviļus var manīt līdzību ar nesen uzņemto Vara Braslas filmu “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Tikai mazdēla vietā ir mazmeita un jaunās paaudzes tikumi gluži pa prātam nav vecaimātei, nevis vectēvam. Ir arī mēģinājums aizbēgt no laukiem atpakaļ uz Rīgu, bet viss tomēr atrisinās un abas paaudzes sāk saprasties. Tas viss filmas 20 minūtēs.
Darbs piesaista ne tik daudz ar sižetu, kas kārtējo reizi liek aizdomāties, ka ne viss ir tikai balts vai melns, un kā veidojas vecāku attiecības ar bērniem. Darba “odziņa” ir, ka neviens no filmas varoņiem nav profesionāls aktieris. Omes lomas atveidotājai Initai Beinarovičai ir pašdarbības teātra režisores un aktrises pieredze, bet opis Ainis Zālītis aktiera lomā bija pirmo reizi. Turklāt filma uzņemta viņa lauku sētā “Dzilnas” Krustpils novada Medņos. Arī filmas mazmeita Dace, kuras lomā iejutās Amanda Ozoliņa, ir šī pagasta iedzīvotāja un darbojusies skolas dramatiskajā pulciņā.
Inga atzina, ka jau sen vēlējusies pamēģināt spēkus mākslas filmu jomā un viņai ieteikts sākt ar īsmetrāžas darbu. Tagad viņa ir par to pateicīga, jo, salīdzinot ar dokumentālo, mākslas kino nav vienkāršs. Jābūt vērīgam ar niansēm, kas bieži vien darba gaitā piemirstas. Ar aktieru izvēli viņa ir apmierināta. Intu uzrunājusi uzreiz, tad iepazinušies ar “Dzilnu” saimnieku Vilni, kurš izrādījies īstais. Filmēties vīrietis bijis ar mieru uzreiz, un tas padevies labi. Viņam nekas nebija īpaši jātēlo, jo darbojies savā ierastajā vidē. Daces lomai deviņgadīgā Amanda izraudzīta no septiņām pretendentēm un arī veiksmīgi tika galā ar savu lomu.
Lai rādītu filmu, režisore Inga Nestere šobrīd pati dodas ar to pie skatītājiem, kur viņu aicina. Tomēr pavasarī paredzēts, ka to varēs redzēt arī kādā no kinoteātriem. ◆
