“Latvijas simtgades svētkiem jābūt krāšņiem. Grandioziem, jo mēs katrs rakstām Latvijas vēsturi, ir laiks to svinēt!” teic Aizkraukles novada senioru vokālā ansambļa “Maļinovij zvon” vadītāja Natālija Juškeviča.
Viņa pati Latvijas vēsturi raksta no 1973. gada, kad uz Latviju atbrauca no Krievijas kopā ar vecākiem. Natālija toreiz bija skolniece. “Latvija ir mana dzimtene. Tiešām! Domāju, ka tie, kuri tā nejūtas, jau sen ir aizbraukuši. Piemēram, mana māsa aizbrauca 1992. gadā. Man ir mūzikas valoda. Tai nav tautības, un es atradu savu vietu te. Izglītība, sasniegumi, panākumi dzen uz priekšu. Es nekad neesmu jutusies slikti Latvijā. Ir jāmācās, lai justos labi,” domā aizkraukliete. “Prieks par valsts simtgadi. Par neatkarību, brīvību! Aizkraukles mērs Vilnis Plūme bieži uzstājās vietējā televīzijā, un ar savām runām viņam izdevās radīt sajūtu, ka viņš ir mūsu tēvs. Un tā es Latvijā joprojām jūtos kā ģimenē. Gods valstij, kurai bijusi tāda prezidente kā Vaira Vīķe- Freiberga! Viņu respektēja pat lielu tautu vīri. Lai gan Vējonis man arī patīk,” noteic Natālija.
Natālija Juškeviča stāsta, kopš Dziesmu svētkos piedalās arī mazākumtautību vokālie ansambļi, jūtas ierauta tautasdziesmas kustībā. “Esam līdzvērtīgi. Domāju, Latvijas vērtība simtgadē ir mazākumtautības līdzīgi kā Latvija ir vērtība Eiropas Savienībā,” teic Natālija Juškeviča, skaidrojot, ka kopš Eiropas Savienības katra valsts kļuvusi par tautu bagātāka. Un tām jāatrod vienojošais elements. Latvijā tie ir Dziesmu svētki. Piemēram, viņas vadītajā ansamblī ir dāmas, kas pārstāv Ukrainu, Baltkrieviju, Krieviju un dzied ne tikai savā dzimtajā, bet nu arī latviešu valodā. “Latviešu plūsmas cilvēkiem esam savējie un krievu plūsmā arī savējie.” Natālija stāsta, ka agrāk bija dāmas, kuras nevarēja dziedāt latviski pat pēc parauga priekšā, jo nezināja latviešu valodu, tagad no viņu mutēm skan latviešu tautasdziesmas. Ansamblim laba sadarbība ir ar komponistu Viktoru Pizānu, kurš, piemēram, Raiņa dzejolim par saulīti sakomponējis mūziku.
“Maļinovij zvon” gatavojas Dziesmu svētkiem. Gaidāmi koncerti Vecrīgā un Vērmaņdārzā. Nākamgad ansamblim, kurš no četrām dziedāt gribošām kundzēm pāraudzis dziesmas spēkā, būs arī 15 gadu jubilejas koncerts. “Toreiz bija vēlme vienkārši dziedāt, bet tagad vairs nevaram tikai savam priekam, esam iekļauti tautasdziesmas kustībā,” teic Natālija. Viņa citē svētku režisoru Juri Juneli — prieks, ka mazākumtautību ansambļu skaits kļuvis kuplāks. Kolektīvi pārsteidza ne tikai ar savai kultūrai raksturīgo, bet arī ar latviskā repertuāra izpildījumu. “Mēs caurvijam viens otru, tas ir mūsu spēks. Piemēram, mēs esam spilgtas, latvieši atturīgi,” teic ansambļa vadītāja. Viņai no dziesmu repertuāra nav vienas, kas sirdij tuva. “Dziesmas, ko dziedam, ir tematiskas. Katra nākamā skaistāka par iepriekšējo, bet tā iepriekšējā šķita, ka bija visskaistākā.” Natālija paņem akordeonu un sāk spēlēt “Svētvakaru”. Tad pāriet uz ačkupu. Tad nospēlē kādu krievu melodiju. “Akordeons ir īpašs mūzikas instruments — bagātu un košu skanējumu, runā tautas balsī. Piestāv vācu, itāļu, krievu un latviešu kultūrai. Mūzikai nav tautības,” viņa uzsver vēlreiz.
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
