Ziemassvētku gaidīšanas laikā nozīmīgs brīdis ir Pļaviņu katoļu baznīcai, kas jau desmit gadus vieno katoļticīgos. Šajā jubilejā Pļaviņu Kunga debeskāpšanas Romas katoļu draudze aicināja kopā tos, kas bijuši un ir saistīti ar šo dievnamu, kā arī ikvienu interesentu. Svētku dievkalpojumā piedalījās arī Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, kurš bijis klāt daudzos baznīcai un draudzei nozīmīgos notikumos.
Piepilda sapni par savu baznīcu
Vēstures fakti liecina, ka Pļaviņu Romas katoļu draudze darbojās jau 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē. Dievkalpojumi notika Latvijas Armijas kapelā, kur tagad ir veikala “Centrs” ēka. Draudzi apkalpoja prāvests Sosnovskis. Vēlāk dievkalpojumi reizi mēnesī notika privātmājā, kas atradās starp tagadējo sociālās palīdzības dienesta ēku un “Uļumuižu”. 1949. gadā toreizējā valdība aizliedza reliģiskajām organizācijām darboties privātmājās. Pļaviņu draudze pievienojās Kokneses draudzei. Sekoja klusuma gadi, un Pļaviņu Romas katoļu draudze atsāka darboties 1987. gadā, un dievkalpojumi notika Pļaviņu ev. luteriskajā Sv. Pētera baznīcā.
2001. gadā sākās darbi, lai iegādātos zemes īpašumu Pļaviņu katoļu draudzes vajadzībām. Meklējot piemērotu vietu baznīcas būvniecībai, bija piedāvājums tās vajadzībām izmantot veco noliktavas ēku Raiņa ielā 47, Pļaviņās, un 2003. gadā tur sākās darbi. Šajā gadā Pļaviņu draudzē sāka kalpot priesteris Rihards Rasnacis no Madonas. Celtniecība notika sešus gadus, un lielu atbalstu tajā deva Vācijas katoļu fonds, kas atbalstīja jaunu baznīcu būvniecību citās valstīs.
Baznīcas iesvētīšana notika 2007. gada 16. decembrī. Šajā svinīgajā dienā kopā ar pļaviņiešiem bija arī kardināls Jānis Pujats, kurš draudzi iepazīstināja ar tās jauno prāvestu Ingaru Stepkānu. Viņš Pļaviņās dzīvoja un kalpoja vairākus gadus, aktīvi iesaistoties arī pilsētas sabiedriskajā dzīvē.
Mainās priesteri
Pamazām baznīca piepildījās ne tikai ar draudzes locekļiem, bet papildinājās arī iekārtojumā. 2010. gadā draudzes locekļi ziedoja kokmateriāliem, un seši Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas absolventi dievnamam izgatavoja koka interjeru — smalkiem kokgriezumiem rotātu altāri, kanceli, gleznu rāmjus, krusta puķes, zvaigznes, svečturus, dažādu lielumu tornīšus, kas simbolizē visas pasaules baznīcas, un citus priekšmetus, kas telpā veido greznu ansambli gluži kā katedrālē. Sākumā telpa bija maigā pasteļtonī ar nelielu altāri un altārgleznu. Papildinot interjeru, gala sienas ieguva tumšu zilu toni, ko rotā koka zvaigznes. Vietām izmantota arī sarkanā krāsa. Māksliniekiem pasūtītas arī sānu altārgleznas ar Jaunavas Marijas un Svētā Benedikta attēliem.
Pēc noziedzīga uzbrukuma priesteris Ingars Stepkāns veselības problēmu dēļ savu darbu Pļaviņās neturpināja, un par draudzes jauno prāvestu 2014. gadā izraudzīts Andžejs Stoklosa. Viņa kalpošana Pļaviņās bija nedaudz vairāk kā gadu, bet priesteris atstāja siltas atmiņas draudzes locekļu sirdīs. No 2015. gada 11. oktobra draudzi vada priesteris Pēteris Alusiks.
Tiekas svētkos
Kā allaž nozīmīgos Pļaviņu baznīcas notikumos ar savu klātbūtni Svētajā misē pagodināja kardināls Jānis Pujats. Arī viņš pauda lielu prieku, ka katoļu baznīcu kartē ir Pļaviņas, kas ieguvušas tik skaistu un cilvēku piepildītu dievnamu. Viņš atzina, ka tā bija kā Dieva dāvana, ka savulaik radās iespēja izdevīgi iegādāties šo neizmantoto īpašumu. Liela pateicība vācu atbalstītājiem par lielo ieguldījumu. Tostarp kardināls Jānis Pujats aicināja ikvienu padomāt par mūžīgām vērtībām, jo vislielākā ir bagāta sirds.
Svinot dievnama svētkus, ar draudzi atkal tikās tās bijušie priesteri. Svēto misi vadīja Rihards Rasnacis, Andžejs Stoklosa, Ingars Stepkāns un tagadējais priesteris Pēteris Alusiks, kurš vada katoļu draudzi arī Koknesē un Jaunkalsnavā. Viņi visi izteica prieku, ka pļaviņiešiem ir sava baznīca.
Rihards Rasnacis atminējās, kā sākās dievnama būvniecība. Sākumā bija tikai sienas, un dievkalpojumi notika tukšā ēkā, bet visi draudzē bija priecīgi, ka tā jau ir viņu baznīca. Cilvēki uz dievkalpojumiem nāca kuplā skaitā ne tikai svētdienās, bet arī darbdienās.
— Liela pateicība atbalstītājiem no Vācijas, jo pašu spēkiem to diezin vai būtu to paveikuši. Tagad, atkal esot Pļaviņu baznīcā, var redzēt, ka tās darbība sasniegusi briedumu. Katrs priesteris ielicis savu devumu, un prieks par Pēteri, kurš Latvijā un Pļaviņās labi iejuties, — teica Rihards Rasnacis, kurš tagad kalpo Siguldā.
Pēteris Alusiks atzina, ka Pļaviņu draudzes dzīvē viņš patiesi iejuties labi. Draudze papildinās, bet ir jādomā, kā piesaistīt vairāk gados jaunus cilvēkus, un darbs sākts. Tas viss ir procesā, kura rezultātu varēs just pēc laika.
— Mans lielais atbalsts ir draudze un tās vecākā Valentīna Babre, kura lieliski paveic organizatorisko darbu. Svētki bija ļoti skaisti, un katrs tajos ieguldīja savu darbu, tāpēc tas ir kolektīvs veikums, un par to esmu gandarīts, — teica Pēteris Alusiks.
Darbīga draudze
Jubileju muzikāli kuplināja arī Pļaviņu katoļu baznīcas koris, Kokneses koris “Anima” un flautisti, bet noslēgumā koncertēja Aglonas bazilikas Kora skolas izveidotāja un direktore, koncertmeistare Ieva Lazdāne ar dziedātājiem Andri un Bonifāciju Lazdāniem. Bijusī Pļaviņu bērnu mūzikas skolas skolotāja un Pļaviņu jauktā kora vadītāja Ieva Lazdāne jau 25 gadus nav saistīta ar šo pilsētu, bet ik pa laikam ar muzikāliem priekšnesumiem viesojas šīs pilsētas katoļu baznīcā.
Pļaviņu Romas katoļu draudzes vecākais no tās atjaunošanas ilgu laiku bija Arvīds Grudulis. Arī viņš ir viens no tiem, kurš iesaistījās baznīcas tapšanas gaitā, un paši arī daudz palīdzējuši celtniecības gaitā. “Tad jau bijām jaunāki, un viss bija pa spēkam!” smaidot teic sirmais vīrs, kuram jau astotais gadu desmits aiz muguras. Ikdienā tik bieži neiznākot, bet katru svētdienu viņš joprojām ir dievkalpojumā. Draudzes vecākās pienākumus tagad pilda Valentīna Babre, kuru pārējā draudze uzteic par enerģiskumu.
Uzrunājot svētku dievkalpojuma dalībniekus un viesus, viņa uzsvēra, ka Pļaviņu katoļu baznīca ir tikai viena no ļoti daudzām, bet draudzei tā ir vienīgā un vismīļākā. Tā māca mīlēt un piedot, tajā neviens nav atstumts un dod gandarījumu ikvienam, kas tajā iegriežas.
— Lai arī desmit gadi, šķiet, nav liels skaitlis, bet tas ir laiks, kurā dzīvojam un paveikts tik daudz. Savu dievnamu esam centušies sapost ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Katrs priesteris mums bijis un ir īpašs, dodot savu ieguldījumu draudzes un baznīcas dzīvē. Savu darbību nodrošinām ar ziedojumiem, bet vajadzīgā brīdī savu palīdzību neliedz arī novada dome un citi atbalstītāji, arī pilsētas uzņēmums “Pļaviņu DM”, kas palīdzēja arī celtniecības gaitā. Savu nesavtīgu artavu devuši draudzes locekļi, — teica Valentīna Babre.
Katoļu baznīcas labais gariņš allaž bijusi Genovefa Vaidere, draudzē ar nesavtību kalpo arī ministrants Juris Cīrulis, kā arī priestera jaunie palīgi — Markus un Vladislavs Molčanovi. Mūziku dievkalpojumos nodrošina Natālija Cupikova, kura spēlē ērģeles un citus mūzikas instrumentus, darbojas baznīcas koris.
Šobrīd nav iespējams nodrošināt, lai Pļaviņu katoļu baznīca būtu atvērta visu dienu, bet dievkalpojumi notiek gandrīz katru dienu. Svētdienās un svētkos dievkalpojumos ir vairāk cilvēku, bet ikdienā, protams, mazāk. Pļaviņu katoļu baznīca organizē arī Alfa kursu, svētdienas skolu, draudzes katehēzes vakarus, nodrošina garīgo aprūpi sociālās aprūpes centrā “Pļaviņas”. Tur iespējams saņemt aizlūgumus Sv. misē, kristību, laulības, iestiprināšanas un slimnieku sakramentu, euharistiju, grēksūdzes un mirušo izvadīšanu. ◆
