Pēc apjomīga pētījuma Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs, apkopojot visplašāk izplatītās alerģiskās reakcijas, speciālisti secinājuši, lai nodrošinātu visu bērnu vajadzības pilnībā, bērnudārzos būtu jānodrošina aptuveni 13 dažādas uztura diētas. Uztura piemērošana un ēdienkartes korekcijas individuālām bērna vajadzībām gan bērnudārzos, gan skolās joprojām ir liels izaicinājums. Kā šajā jomā sokas Aizkraukles reģiona bērnudārzos, skaidroja “Staburags”.
Jābūt atsevišķi izstrādātai ēdienkartei
Ministru kabineta noteikumi paredz: ja bērnam ir ārsta apstiprināts atzinums par to, ka uzturā nedrīkst lietot konkrētus produktus, izglītības iestādei ir pienākums nodrošināt viņam atbilstošu ēdienkarti, proti, pie sienas jābūt pieliktai standarta ēdienkartei un blakus — īpaši pielāgotajai.
Uzrunāju vienu bērnudārzu no katra Aizkraukles reģiona novada, lai apjaustu aptuveno situāciju mūsu pusē. Visās aptaujātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, izņemot Seces pagasta bērnudārzu “Vasariņa”, ir bijusi saskare ar alerģiskiem bērniņiem, tādiem, kuriem ir ārsta noteikta diagnoze vai konkrēta pārtikas produkta nepanesība.
“Līdz šim iestādi nav apmeklējis neviens bērns, kuram nāktos izstrādāt citu ēdienkarti vai kaut kā īpaši pielāgot, tāpēc grūti spriest par to, cik viegli vai grūti būtu ievērot noteiktās prasības. Drīzumā gaidām bērnu, kuram ir alerģija pret olām, taču tikai tīrā veidā. Pārējo ēdienu, kur olas ir pievienotas klāt, bērns drīkst lietot uzturā. Par to ir informētas virtuves darbinieces, esam izrunājuši, kā pagatavot maltīti, ja pārējie bērni tajā laikā ēd, piemēram, omleti. Tas viss ir saprotams un mums nerada grūtības,” stāsta bērnudārza “Vasariņa” vadītāja Inese Ribakova.
Par alerģijām informē vecāki
Pļaviņu bērnudārza “Jumītis” vadītāja Vizma Mūrniece teic, ka ne šajā, ne iepriekšējos mācību gados nav bijis daudz alerģisku bērnu, lielākoties ir bijusi saskare ar tādiem bērniņiem, kuriem ir alerģija pret pienu un piena produktiem. Šobrīd bērnudārzu sāk apmeklēt bērniņš, kuram būs vajadzīga diēta, taču tas neapgrūtina virtuves strādnieces, nav problēmu pagatavot tādu ēdienu, ko viņš var ēst.
Savukārt Aizkraukles specializētā bērnudārza “Saulīte” medmāsa Diāna Artjomenko stāsta, ka patlaban bērnudārzu apmeklē divi bērni, kuriem ir alerģija pret kādu no pārtikas produktiem: “To esam izrunājuši ar vecākiem. Ar pavārēm pārrunājam katras dienas ēdienkarti un pielāgojam šiem bērniņiem. Ir bijis laiks, kad bērnudārzā vienlaikus bija trīs bērniņi, kuriem noteikta diagnoze — celiakija. Tad gan viņiem gatavoja atsevišķi, vecāki paši sagādāja pārtikas produktus, bērnudārzs nodrošināja atsevišķus traukus un darba zonu. Man šķiet, ka tas neapgrūtināja mūsu virtuves strādnieču darbu — visu ievērojām un izpildījām, lai bērni saņemtu viņiem piemērotu ēdienu. Grūtības droši vien rodas tajā brīdī, kad tādu bērnu ir daudz, un katram jānodrošina atšķirīga maltīte, bet, kamēr dārziņā tādi ir viens vai divi bērniņi, tas neapgrūtina.’’
Atļauto produktu saraksts pie sienas
Arī Kokneses pagasta bērnudārzā “Gundega” šajā mācību gadā nav neviena bērniņa, kuram būtu ārsta izziņa par kādu diagnozi un kuram būtu jāizstrādā speciāla ēdienkarte, taču tāda pieredze medmāsas Ineses Krēgeres praksē ir.
“Kad vecāki pirmo reizi atved bērnu uz bērnudārzu, izrunājam visu par iespējamām veselības problēmām un uzturu. Atsevišķu ēdienkarti mēs gatavojam tikai tad, kad mums ir ārsta izziņa. Protams, nākas domāt, kā situāciju atrisināt, lai visiem būtu labi. Bērnudārzā esam iesaistījušies programmā “Skolas piens”, tas nozīmē, ka pienu bērni dzer regulāri, bet, ja mums atved mazo, kurš uzturā nedrīkst lietot govs pienu? Līdz ar to nedrīkst ēst arī citus piena produktus, tas ļoti ierobežo atļauto ēdienu klāstu. Ir bijusi pieredze ar bērnu, kuram bija diagnosticēta celiakija, tad pirkām atsevišķus traukus, ēdienu virtuvē gatavoja atsevišķi. Virtuves saimniecēm likām sarakstu pie sienas ar produktiem, ko bērns nedrīkst lietot. Toreiz bija ļoti atsaucīga mamma, viņa pati cepa maizi un nesa uz bērnudārzu, tas ļoti atviegloja arī mūsu darbu,” stāsta Kokneses pagasta bērnudārza “Gundega” medmāsa Inese Krēgere.
Bažas rada grāmatvedība
Līdz šim bērnudārzā “Gundega” visvairāk nācies saskarties ar bērniem, kuriem ir kāda konkrēta produkta nepanesība. Inese Krēgere teic, ka brīdī, kad iestādi sāktu apmeklēt vairāki bērni ar ārsta noteiktu diagnozi, lielākā problēma būtu tieši grāmatvedība, jo, veidojot speciālu ēdienkarti, būtu jāiegādājas arī speciāli pārtikas produkti, ko nevar iegādāties tajās bāzēs, kur iepērk produktus patlaban: “Man šķiet, ka grāmatvedība pilnībā vēl nav gatava šim izaicinājumam, jo specializētos pārtikas produktus nevaram nopirkt vietējā veikalā, tādu tur vienkārši nav. Domāju, ka par to, kā rīkoties, jādomā arvien vairāk, jo apzināmies, ka alerģisku bērnu arī kļūst arvien vairāk.”
Teju katram bērniņam ir kaut kas tāds, kas viņam negaršo vai mājās līdz šim nav gatavots, taču bērnudārzā ļoti ātri pie tā pierod, tā nav problēma. “Man šķiet, ka atsevišķas ēdienkartes izstrādāšana un gatavošana atsevišķi tomēr ir papildu darbs, ir diezgan pagrūti izveidot no bērniņam atļauto produktu klāsta trīs pilnvērtīgas ēdienreizes visai nedēļai. Vēl viena problēma, ar ko saskaramies, ir jubileju svinēšana, kad vecāki atnes kādus cepumus, saldumus, bet ir bērni, kuri nedrīkst to ēst. Mani novērojumi liecina, ka lielāko grupiņu bērni jau apzinās, no kā viņiem var kļūt slikti, un jau ir pieraduši, ka kaut ko arī nedrīkst apēst. Ar mazajiem ir grūtāk — redzot, ko ēd viens, to gribas arī otram, turklāt viņam vēl nav tās apziņas, ka jāuzmanās.”
Neizjūt kā slogu
Skrīveru bērnudārzā “Saulēni” arī ir pieredze, ka bērnudārzu apmeklē bērni ar alerģiju vai kādu pārtikas produktu nepanesību. Šobrīd tādu bērnu nav, bet pagājušajā mācību gadā bija. “Tādos gadījumos nākas pielāgot ēdienkarti bērnam, atsevišķi to izstrādāt, lai viņš saņemtu pilnvērtīgu uzturu, iekļaujot tos produktus, kurus bērns drīkst ēst. Sākot apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, vecāki mūs informē par bērna veselību, par to, vai viņam ir kādas veselības problēmas. Ir bijuši gadījumi, kad bērniņam kādu laiku ir alerģija pret kādu konkrētu pārtikas produktu grupu, kas, viņam augot, pāriet, un viņš var sākt ēst to pašu, ko viņa grupiņas biedri. Tās, protams, ir vieglāku formu saslimšanas, ar celiakiju slimiem bērniem diēta ir jāievēro visu laiku. To nekad neesam izjutuši kā slogu — gatavot kādam alerģiskam vai slimam bērniņam atsevišķi, tas vienkārši jādara. Iespējams, tajās iestādēs, kur bērnu ir vairāk un jāgatavo vairākiem bērniem individuāli, to izjūt vairāk,” stāsta bērnudārza “Saulēni” vadītāja Skrīveros Sandra Ozola.
Veselīga attieksme pret visu
Sākot apmeklēt bērnudārzu, nereti personālam ir problēma —bērnam daudz kas negaršo. Mūsdienu bērniem negaršo putras, zupas un salāti, lai gan lāgā nav tos pagaršojuši. Līdz ar to arī mājās vecāki bieži vien grēko un nemaz necenšas panākt, ka bērnam kaut kas iegaršojas. Tieši to kā lielu izaicinājumu uztver “Saulēnos”.
“Mums ir veselīga attieksme pret visu, ko darām. Uzskatu, ka bērnudārzos kopumā maltīte ir ļoti veselīga un daudzveidīga. Vecāki mums pēc tam saka paldies, jo tieši bērnudārzā bērniem iegaršojusies putra vai salāti, ko mājās nav izdevies pat pierunāt pagaršot. Bērnudārzā bērni iepazīst arī citādu ēdienu, nekā ierasts mājās, iepazīst ēdiena daudzveidību un, pagaršojot mazu kriksīti, atzīst, ka tas ir garšīgs. Vecāki to redz un novērtē, reizēm pat brīnās, kā mums kopā tas izdevies,” stāsta Sandra Ozola.
Kas notiek virtuvē?
Neretas pagasta bērnudārza “Ziediņš” vadītāja Inita Jakovčika apstiprina, ka šajā mācību gadā bērnudārzu apmeklē bērni ar dažādām alerģijām un par to iestādes personālu ir informējuši vecāki. Uz jautājumu, vai bērnudārzu apmeklē bērni ar ārsta apstiprinātu diagnozi, kas nozīmē, ka iestādei bērnam jāizstrādā atsevišķa ēdienkarte, jānodrošina atsevišķi trauki un jāgatavo atsevišķs ēdiens no bērnam atļautajiem produktiem, iestādes vadītāja Inita Jakovčika atbildēt nevēlas: “Mums ir jaunais ētikas kodekss, kas ir izdots pašvaldībā, un tas man nav jāsaka.”
“Staburags” interesējās, kur ir publicēts un kam ir saistošs Neretas novada pašvaldības ētikas kodekss.
Neretas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Meldere informē: “Ētikas kodekss vēl nav publicēts, tas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Šobrīd tas vēl nav apstiprināts.” ◆
