— Svētkiem izvēlaties īstu vai mākslīgu eglīti?
Ksenija
no Kokneses
— Mūsu ģimenē jau pāris gadu ir mākslīgā eglīte. Vidēji liela, bet glīta, zaļa. Jau nedēļu tā stāv istabā, rotāta ar mantiņām un lampiņām. Pārējā laikā to turam pagrabā. Pagājušajā gadā gan ģimenē bija domstarpības, un iegādājāmies arī dzīvu
kociņu.
Agita
Skrīveros
— Eglīti noteikti vajag no meža. Mūsu ģimenē tā ir skaista tradīcija — dienu pirms Ziemassvētku vakara visa ģimene, arī trīs bērni, vecākajam ir 27 gadi, dodamies uz mežu to meklēt. Skan dziesmas, un ir dejas ap eglīti. Tā darām jau gadus piecpadsmit, ja ne ilgāk. Esam pret mākslīgajām eglēm.
Juris
no Aizkraukles
— Esmu par to, ka mājās vajag mākslīgo. Cik daudz dzīvu eglīšu šādi aiziet postā, pēc svētkiem tās met miskastē vai krāsnī! Tas nav prāta darbs. Nopirkām mākslīgo, toreiz samaksājām desmit latu. Nav nekādas vainas. Mūsējās garums ir zem diviem metriem. Ir ļoti skaista un stāv jau goda vietā. Mājiniekiem sākumā nepatika, bet tagad vairs neprotestē. Ar īstajām arī ķēpa — ja pagadās vecāka, ātri nobirst, pat janvāri nesagaidījusi. ◆
