Ik pa laikam sabiedrībā aktualizējas jautājums — vajag vai nevajag svētkos apdāvināt skolotājus? Pirms kāda laika veikts pētījums, kurā vairāk nekā puse jeb 55 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bērniem un vecākiem nav jāpasniedz dāvanas skolotājiem. Savukārt dāvanu pasniegšanu skolotājiem, piemēram, dzimšanas dienās vai Ziemassvētkos atbalstīja 35 procenti aptaujāto.
Jau pērn tiesībsargs Juris Jansons paziņoja, kā brīvprātīgas vecāku iniciatīvas par dāvanām skolotājiem nav atbalstāmas, jo tas ir jautājums par sabiedrības morāli un skolotāju objektivitāti.
— Kā jūs vērtējat dāvanu pasniegšanu skolotājiem?
Sarmīte Kaktiņa,
māmiņa no Seces,
darbojas skolas vecāku padomē
— Nesaskatu nekā nosodāma tajā, ka bērni un vecāki pasniedz simbolisku dāvanu skolotājai, teiksim, Ziemassvētkos. Skolotājas nav jāapdāvina visos svētkos pēc kārtas, dzimšanas dienās, taču vienreiz gadā skolotāja ir pelnījusi kaut kādu uzmanības apliecinājumu. Dāvanu uztveru kā apliecinājumu, ka par viņu domā un viņu atceras. Esmu pret to, kā dzirdēts, kad vecāki vāc lielas naudas summas, lai nopirktu dārgu dāvanu, taču viens vai divi eiro ir adekvāta summa. Laukos vispār neesmu dzirdējusi par šādu pārspīlētu tendenci.
Daudzi saka, ka skolotāji, saņemot dāvanu, vēlāk šķiro bērnus un slikti izturas pret tiem, kuri nav piedalījušies dāvanas pirkšanā. Man ir jautājums — kā skolotājs to var zināt? Tas būtu liekulīgi, ja vecāki atļautos apsveikuma kartītē ierakstīt bērnu vārdus, kas dāvina, jo dāvana taču ir no klases. Līdz ar to arī šķirot un citādāk izturēties pret kādu bērnu nav iespējams. Katrā ziņā es saprotu to, ka ne visi vecāki var atļauties pielikt dāvanai kaut vai mazu naudas summu, un tā ir viņu brīva izvēle.
Elīza Brūklena
no Sunākstes, mācās Āgenskalna
Valsts ģimnāzijas 12. klasē
— Mēs savu audzinātāju apsveicam arī dzimšanas dienā, un uzskatu, ka tā ir normāla prakse. Varbūt gluži nevajadzētu noteikt kaut ko tādu, ka obligāti izlaidumā skolotājam dāvināsim dārgu kristāla vāzi, un tam tā jābūt! Taču ir skolotāji, kuri dzimšanas dienās atceras skolēnus, un būtu tikai pareizi, ja skolēni atcerētos viņus.
Skolotāju apdāvināšana ir brīvprātīga izvēle, taču uzskatu, ka ir labi uzturēt siltas attiecības starp skolotājiem un audzēkņiem. Dāvina taču nevis, lai izpatiktu, bet tāpēc, ka šo pedagogu augstu vērtē, un tev tiešām gribas viņu iepriecināt. Kad mācījos pamatskolā, man bija labas attiecības ar skolotājiem, ar kuriem kopā braucu uz olimpiādēm, un ir jauki un pieņemami svētkos viņiem uzdāvināt simbolisku dāvaniņu.
Neesmu saskārusies ar skolotāju dalītu attieksmi pret skolēniem. Turklāt uzskatu, ka skolotāji spēj nošķirt dāvanas saņemšanu no profesionālās darbības, un diez vai tas, vai skolēns piedalījies dāvanas iegādē, ietekmēs viņa saņemto atzīmi.
Dace Caunīte,
Daudzeses pamatskolas skolotāja,
6. klases audzinātāja
— Personīgi es to neatbalstu! Protams, mēdz būt dažādi gadījumi, teiksim, ja skolotājs ir izrādījis īpašu iniciatīvu kāda bērns izglītošanā, tikai paldies viņš ir pelnījis. Man bija kāds audzēknis, kuram papildus veltīju vairāk laika, lai viņš pabeigtu skolu, mēģināju iesaistīt pasākumos. Ja pēc tam izlaidumā man vecāki vai bērns pasniedz ziedus, tas ir citādāk. Taču neatbalstu dāvanas skolotājiem. Es zinu, ka citur speciāli vāc naudu un pērk dāvanas skolotājiem, arī manas mazmeitas skolā tā ir. Un pieļauju, ka mēdz šķībi skatīties uz tiem, kuri šajā pasākumā nepiedalās.
Uzskatu, ka skolotājiem nav jāpērk dāvanas. Tas nav pareizi! Man bērni Ziemassvētkos mēdz uzdāvināt pašu gatavotu apsveikuma kartīti, es priecājos arī par viņu sniegtajiem ziediem, bet neuzskatu, ka vecākiem būtu jāorganizē akcija, jāvāc nauda, lai man kā skolotājai pasniegtu dāvanas. To nevajag darīt! Tas man nav pieņemami, un labi, ka mūsu skolā tā nenotiek.
