Skrīveru kultūras centram aprit 90. Tam par godu visu decembri kultūras centrā iespēja apmeklēt atvērto durvju dienas — iesaistīties pašdarbības kolektīvos, piedalīties radošajās darbnīcās, apmeklēt koncertus, izrādes un balles.
Pirmais koncerts
Trešdienas pēcpusdienā kultūras nams kluss — beidzies senioru kora “Baltābele” mēģinājums diriģentes Edītes Aneraudes vadībā. Gaiteņos parādās mūzikas skolas jaunieši ar instrumentiem, iekārtojas uz skatuves, un kultūras centrs kļūst skanīgs, iegūst čīgājošu, ritmisku balsi, pieskandinot arī gaiteņus. Vēlāk atkal pieklust — ik pa laikam iečabas. Līdz ap pulksten pieciem sākas durvju virināšana, dip soļi, skan balsis. Lieli un mazi ieradušies uz deju mēģinājumu, ko vada Gita Skudra.
Sestdien kultūras centra bērnu kolektīvu koncerts “Rūķi svētkus svin”, tāpēc šis deju mēģinājums ir atšķirīgs kā citi — katram jāatrod un jāpielaiko savs tautastērps.
Patrīcija, kas dejo jau 12 gadus, sākot no trīs gadu vecuma, teic, ka dejot viņai vienkārši patīk, nav cita iemesla, kāpēc viņa nāk uz mēģinājumiem. “Tuva jautrā “Ābrama
polka”, bet lielākā deju kulminācija tomēr ir Deju svētki — tā ir iespēja sadraudzēties. Dziesmu svētkos vienmēr gods pārstāvēt Skrīverus, it sevišķi tāpēc, ka vienmēr saņemam augstas godalgas skatēs,” stāsta Patrīcija. No viņas klases uz dejām nāk vēl četras meitenes, puiši uz deju esot kūtrāki, jo konkurente tai ir rokasbumba, un sestdienās, kad parasti ir koncerti, ir arī spēles. Savukārt Tatjana uz mēģinājumu atvedusi meitu Alisi. Pirmklasniecei sestdien pirmais koncerts mūžā. “Kā būs?” viņa noteic. Tomēr vislielākais satraukums par tuvojošos koncertu ir deju kolektīvu vadītājai Gitai Skudrai: “Vai visi pasmaidīs? Vai dzirdēja, ko mēģinājumā teicu?” Vai dejotāji dzirdēja, to varēs pārliecināties ikkatrs, jo sestdien vairāki koncerti, bet 90. jubilejai par godu vieskoncerts Ziemassvētku noskaņās ar Aizkraukles kultūras nama vīru kori “Staburags”, VEF Kultūras pils jaukto kori “Teika” un Skrīveru kultūras centra jaukto kori “Dīvaja” un jaukto vokālo ansambli “Ferrovia”. Savukārt 22. decembrī būs svētku koncerts, kurā piedalīsies Skrīveru kultūras centra kolektīvi, būs balle ar grupu “Komforc”.
Skan labākie koncerti
90 gadi kultūras centrā bijuši ražīgi, ko apliecinājuši arī kultūras nama kolektīvu augstie sasniegumi. “Es lepojos ar kultūras centra kolektīvu veikumu. Iepriecina, ka visiem pašdarbniekiem ir mērķis, viņi grib startēt skatēs ar augstiem rezultātiem, un tas arī izdodas,” teic kultūras centra direktore Baiba Dronka. Viņa stāsta, ka visus šos gadus Skrīveros ir gan dziedājuši, gan dejojuši, spēlējuši teātri un skandinājuši mūzikas instrumentus. Raženi strādājuši, tomēr katra desmitgade nesusi ko jaunu, piemēram, 80. gados populāras bijušas diskotēkas, vēlākos gadus kultūras centrs bijis populārs ar kvalitatīviem koncertiem — Skrīveros uzstājušies, piemēram, Sergejs Jēgers, Jānis Lūsēns, Inese Galante, Maskavas vīru koris “Pravoslavnije pevčije”, tāpat uz skatuves skanējušas sešas Šopēna laika klavieres. Tāpēc var teikt, ka Skrīveros bijuši koncerti, kādu nav bijis nekur citur. Kad atvēra lielās koncertzāles pilsētās, pieprasītus māksliniekus koncertiem grūtāk sarunāt. Tomēr kultūras centrs vienmēr centies kultūras latiņu celt un piedāvāt labus kultūras pasākumus. Tāpat var teikt, ka Skrīveru kultūras centrs ir viens no pirmajiem reģionā, kur sāka rīkot izstādes. Decembrī tur joprojām aplūkojama Agnijas un Jura Ģērmaņu gleznu izstāde.
Mazliet no vēstures
1898. gada februārī pagasta sabiedriskie darbinieki nodibināja Skrīveru Labdarības biedrību. Tā aktīvi darbojās savā Labdarības biedrības namā un jau apsprieda jautājumus par vietējās jaunatnes izglītošanu. No 1898. līdz 1907. gadam beigām te par diriģentu strādāja Irlavas semināru beigušais Bernhards Muižnieks, kurš 20. gados kļuva par koru diriģentu biedrības dibinātāju.
1903. gadā Labdarības biedrības namā izrādīja Andrieva Niedras lugu “Zeme”, kurā aktieri bija vietējā inteliģence, piedalījās pats lugas autors, bet pirms uzveduma svinīgu runu teica Andrejs Upīts.
1908. gadā biedrība pie Skrīveru dzelzceļa stacijas ieguva vienu hektāru zemes mūža rentei un tur sāka izbūvēt tautas namu un zemkopības skolas telpas.
Būves darbus biedrība sekmīgi pabeidza 1914. gadā, bet jau 1915. gada augustā biedrībai, sākoties karam, bija jāatstāj sava 30 000 zelta rubļu vērtā ēka likteņa varai.
Atgriežoties no bēgļu gaitām, skrīverieši māju vietā atrada drupas, sagrauts bija arī labdarrības biedrības nams. Skrīveriešiem bija jāsāk savu saimniecību atjaunošana un garīgās dzīves izkopšana. 1920. gadā Labdarības biedrību pārveidoja par Skrīveru kultūras biedrību ar daudz plašāku darbības apjomu. Nodibināja kultūras biedrības kori, rīkoja plašus dziesmu svētkus parkā pie jaunceļamā tautas nama.
Tautas namu pabeidza 1927. gada 17. novembrī, to uzskatīja par plašāko tautas namu Rīgas apriņķī. Tā arhitekts projektētājs bija Eižens Ādams (dzimis 1863. gadā, 1914. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti ar I šķiras diplomu), kurš uzskatīja, ka ēkai jābūt funkcionālai. Apdares materiāls — Daugavas dolomīts, bet stūros obligāti bija mūrējami sarkanie ķieģeļi. Tautas namam bija plaša skatuve, pie tās — orķestra bedre, savas telpas aktieriem, dekoratoram. Tautas nama atklāšana un iesvētīšana notika 1927. gada 10. decembrī. ◆
