Izdod almanahu, kas kalpos daudzus gadus
Neretietes Lidijas Ozoliņas paspārnē izdota jau ceturtā grāmata sērijā “Mēs — neretieši”. Izdevumā “Spēka vārdi” apkopota Neretas novada literātu dzeja, un grāmatas atvēršanas svētki notika novembra nogalē Neretas centrālajā bibliotēkā. Grāmatā apkopti Ainas Gadišķes, Maijas Mačekas, Annas Pārlaukas, Līvu Jurka, Arvīda Osīša un Jāņa Vainovska dzejoļi.
Grāmatas sastādītāja Lidija Ozoliņa teic: “Izdevuma adresāts — cilvēki, kam sirdij un garam veldzi sniedz rakstītais vārds. Neretas novadā savulaik sacīti, mums tālāk nesami. Var sacīt: sērijas “Mēs — neretieši” turpinājums, ceturtā grāmata. Vēl viena mozaīkas daļiņa kopīgajā bildē par Neretu, neretiešiem un Neretas novadu. Grāmata — almanahs. Kalendārs bez datumiem un dienām. Vien mēneši atzīmēti. Tie katru gadu atkārtojas, tāpēc grāmatu pēc gada kā nolietotu sienas vai galda kalendāru neizmetīsi atkritumu konteinerā. Almanahu katru gadu ik mēnesi var pārcilāt, atsaucot atmiņā notikumus, cilvēkus, nepiesaucot konkrētu dzīves gada skaitli vai atceri, palasīt un pārlasīt.”
Piedāvājam grāmatā ievietotos Maijas Mačekas un Ainas Gadišķes dzejoļus.
Dzejoļi pārsvarā top ziemā
“Esmu piedalījusies dzejas kopkrājumā “Sauc to par mīlestību!”, kurā līdzās citu sešu autoru darbiem ir arī mani 35 dzejoļi. Kopkrājums iznāca šīgada pavasarī. Dzejoļi ir par pavasari, dabu un mīlestību, pārsvarā tie top ziemā, jo tad ir vairāk brīva laika. Vienkārši dzejoļi jau bija uzrakstīti, nolēmu piedalīties kopkrājumā ar tik skaistu nosaukumu. Ar aizrautību lasīju Lidijas Ozoliņas sastādīto grāmatu “Spēka vārdi”. Grāmatā vēsturiskais mijas ar mūsdienām gan dzejā, gan tēlojumos. Grāmata ir interesanta, viegli lasāma un skaisti noformēta. Man liels gods, ka šajā grāmatā lasāmi arī mani 18 dzejoļi. Domāju, grāmata iepriecinās ikvienu neretieti, kam tuva mūsu literatūra un vēsture.”
Pašai sev par pārsteigumu
“Šad un tad ir tāda noskaņa, ka gribas to uzlikt uz papīra… Neesmu skaitījusi, dzejoļu ir daudz, šis tas jau pazudis, jo apzināti nekrāju. Viena mapīte ar dzejoļiem pat nejauši sadegusi. Līdz šim mani darbi nav publicēti, rakstīju sev par prieku un neuzdrošinājos tos lasīt un rādīt plašākai publikai. Bibliotēkas vadītāja Regīna Kviese acīmredzot nojauta par manu nodarbi un bija ļoti uzstājīga, viņa arī pirmā izlasīja manus dzejoļus un iedrošināja, ieinteresējās arī Lidija Ozoliņa. Tā arī, sev pašai par pārsteigumu, pēkšņi mani dzejoļi ir “Spēka vārdu” dalībnieku vidū.”
Kā gribas saglabāt vasaru
AINA GADIŠĶE
Kā gribas saglabāt vasaru,
Kaut lietus lāses sit logā!
Un rudens krāšņo mēteli,
Ar pīlādžogām pogā.
Kā gribas saglabāt sauli,
To silto no vasaras,
Lai tev tad to dāvāt varu,
Kad līst rudens asaras.
Kā gribas saglabāt vasaru —
Kaut varētu paņemt to plaukstā!
Tad atvērtu plaukstu tev es
Rudens vakarā aukstā.
Tad vakars šis gaišāks kļūtu,
Tev pateiktu es ko jūtu.
Un sasildītu tevi vienu,
Ar siltu saules pieskārienu.
Sirds laimē sildīsies
Ja smaidot pretī dzīvei iesi,
Pār dienām laimes lietus līs.
Nav nozīmes, vai dejosi, vai smiesi,
Sirds mīlestība tevi sasildīs.
Tik, skumjās, domas palaid tu pa vējam,
Un vārdus, kas kā bites asi dzeļ.
Lai labie darbi, paveikti no sirds,
Kā spoža gaisma tavā ceļā mirdz.
Lai rokas tavas maigumu vien lej,
Bet skatiens mīlestību pauž.
Tad pamanīsi tu patiesi,
Kā sirds tev laimē sildīsies.
Mana dzīve
Maija Mačeka
Mana dzīve, — tu projām skrej…
Vēl taču manā sirdī
Tik daudz sapņu dej!
Tu, bitīte, prieka dejā
aizmirsties…
Un rudens saulainību
Savā viršu skrējienā atceries…
Bet man — tik ļoti sīks
Te liekas mans pasaules gājums.
Un tad es aizmirstos un —
Manī atkal ir rīta rasas sājums…
Bet varbūt ar spožu saules staru
Es varu pacelt savu pasaules daļu?
Rodas jautājums:
Vai nākošā rīta saule un vējš
Tik spirdzinošs,
Manam dzīves ceļam
Piepildījumu dos?
…Dzīve iet
un neapstājas,
Dzīve nezin, kur tai mājas…
Kas gan sprunguli tās
Gaitās liks?
Man tik ļoti vajadzīgs
Kāds “klikš”!
Dzīve, dzīve, apstādini ātro skreju!
Dod man spēku
pavasara tauriņdejai!
Rīts
Paceļas debesīs sudraba mākoņi
Un smaidoša saule noskūpsta
Rīta tāles…
… Saules glāsts pārslīd
Tam visam pāri…
Brāzmains prieks ievijas koku zaros,
Kā melodija dvēselēs —
Viss apkārt ir tik sapņains,
Jūtams un liegs!…
Kā dvēselei
Kāds bezgalības
Pieskāriens!…
***
Vēl jau nav uzsnidzis pirmais sniegs,
Bet zeme jau šobrīd pussnaudā mieg, —
Tā gaida, kad gaišāks un tīrāks viss taps,
Kad sāpes un skumjas uz zemes
Sniegputenis raks…
