Izcīnot otro vietu, sasniedz sezonas sākumā izvirzīto mērķi
Aizkrauklietis Kārlis Bricis Latvijas kartinga čempionāta “Pro kart” kausa izcīņā tautas klasē junioriem izcīnījis otro vietu sezonas kopvērtējumā. Balvu Kārlis saņēma Aizkraukles pilsētas kultūras namā, kur notika Latvijas kartinga federācijas rīkotā sezonas noslēguma apbalvošanas ceremonija. Aizkrauklē šāds pasākums notika pirmo reizi.
Iedvesmojas no tēva
Kārlim ir deviņi gadi, un viņš mācās Aizkraukles novada vidusskolas 3. klasē, bet ar kartingu brauc no piecu gadu vecuma. Kārlis ar šo sporta veidu aizrāvies, iedvesmojoties no tēva Edgara. “Gulbenē, kur kādreiz dzīvoju, bija autoskolas kartinga trase, es skatījos, kā tur brauc, bet toreiz tik vien bija kā paskatīties. Pēc daudziem gadiem, kad iepazinos ar biedrības “Pro kart” vadītāju Valdi Brutānu, viņa tēvs iedeva vienu vecu kartinga rāmi, dzinēju kastē, saliku visu kopā un sāku braukt,” savus pirmos soļus šajā sporta veidā atceras Edgars. Taču sacīkšu pieredze viņam jau bija, jo Edgars ir pieredzējis motosportists. “Motokrosā vajag vairāk spēka un arī mugurai slodze lielāka, tāpēc atradu kaut ko mierīgāku. Ar kartingu braucu astoņus gadus — kopš sākās “Pro kart” kustība. Vienīgais pirmās sezonas posms notika Madonā, nobraucu tajā. Tam sekoja regulārais čempionāts un nākamās sacensības.”
Pirmie gadi veltīti treniņiem
Braucot tēvam līdzi uz treniņiem, arī Kārlim radās iespēja izbraukt ar kartingu, un tas aizrāva. Pirmie divi gadi gan pagājuši treniņos, gūstot pieredzi un nepieciešamās iemaņas trasē. “Vienu sezonu nolēmām pabraukt, lai saprastu, kas tas vispār tāds ir. Trasē bieži ir daudz citu braucēju, kas arī trenējas, un tad jau sanāk tādas vietējās mikrosacensības,” stāsta Edgars. Viņš uzskata, ka nav nozīmes sākt startēt nozīmīgās sacensībās, kamēr neesi pienācīgi sagatavojies un trasē neko neesi spējīgs parādīt. Abi sportisti trenējas Madonas kartinga trasē, jo Aizkrauklē šādu treniņiespēju nav, bet Madonas trase ir vistuvāk. Kad tehniskais sporta klubs “Madona” veidoja savu kartingistu komandu, tajā tika uzņemti arī abi Briči, tāpēc sacensībās viņi startē ar Madonas karogu.
“Mans pirmais kartings bija “Raķete”. Sporta kluba “333” trasē notika sacensības, un tur stāvēja kartingi. Tētis prasīja: vai gribi tādu, es atbildēju: jā. Un tētis man nopirka. Vēlāk braucu ar “MicroMax”. Tagad man ir CRG šasija ar Honda 200 kubikcentimetru dzinēju, kas atbilst klases TK Junior tehniskajām prasībām,” saka Kārlis. Šobrīd Briču ģimenes garāžā ir trīs kartingi. Edgars cerēja, ka pēc pēdējā posma Smiltenē septembrī vēl kādus treniņus izdosies nobraukt, bet slikto laika apstākļu dēļ izdevās tikai vienu reizi pabūt trasē. Jau tuvākajā laikā kartingi tiks izjaukti, lai pārbaudītu katru detaļu un lēnām skrūvētu kopā un gatavotu nākamajai sezonai.
Kā pa viļņiem
Kārlim šī ir otrā sezona “Pro kart” kausa izcīņā. Divās sezonās Kārlis ieguvis astoņus kausus, kas rindojās zēna istabā goda vietā, un viens no tiem ir par šīs sezonas vicečempiona titulu. Aizvadītajā sezonā Kārlis kopvērtējumā bija ceturtais. Gan Edgars, gan Kārlis ir priecīgi un gandarīti par paveikto, jo ir sasniegts sezonas sākumā izvirzītais mērķis: Edgaram TK Senior klasē ierindoties pirmajā piecniekā, kas arī sasniegts, iegūstot piekto vietu kopvērtējumā, Kārlim — pirmais trijnieks. Taču panākumi sacensībās bijuši mainīgi. Kārlis gan piedalījies visos sešos kausa izcīņas posmos, taču ne visi bijuši veiksmīgi. Pirmais posms Madonas trasē bijis veiksmīgs, taču tad divu posmu finālbraucieni vēroti, stāvot trases malā, jo kartingu piemeklējušas tehniskas problēmas. Taču, kad braucamais salabots, bijuši veiksmīgi starti. “Tajos posmos, kuros finālā finišēju, biju pirmajā trijniekā, un tādi bija trīs. Pārējos trijos starts nebija tik veiksmīgs, taču ar to pietika, lai būtu otrais kopvērtējumā,” īsā kopsavilkumā secina Kārlis.
Ar zāles pļāvēja motoru
Gan Kārlis, gan Edgars brauc tautas klasē: tēvs ‘‘senior’’, dēls — ‘‘junior’’, kur startē bērni un jaunieši no sešiem līdz 14 gadiem. “Sākotnēji tautas klase bija domāta kā lēta budžeta klase, kur katrs var nopirkt zāles pļāvēja motoru, ielikt rāmī un braukt, bet dzīvē šī klase izveidojusies par diezgan komerciālu, kur liela nozīme ir tieši tehnikai, un, ja ir laba tehnika un prasmīgs braucējs, tad ātruma ziņā mēs no profesionālās klases braucējiem atpaliekam tikai kādas 3 — 4 sekundes apļa laika ziņā,” piebilst Edgars.
Taču tikpat svarīga kā laba tehnika nozīmīga ir drosme un ātra reakcija trasē — strauji pagriezt stūri, kad priekšā ir problēmas, ātri apbraukt šķērsli. “Formula1 ir parauglīmenis kartingiem, tur var skatīties, kā labākie čaļi brauc, un arī viņiem sanāk šmuces, tāpat arī mums gadās trasē saskrieties un pagrūstīties, taču kopumā Latvijā kartinga trasē ir diezgan augsta braukšanas kultūra. Aizbrauc mūsu sportisti uz sacensībām ārzemēs un tur sastopas ar pavisam citu stilu — notiek grūstīšanās un tamlīdzīgas lietas,” stāsta Edgars.
Vajag spēku un izturību
Vislielākā konkurence ir tautas klasē senioriem, kurā startē Edgars. Šosezon kopā sacensībām bija pieteicies 41 dalībnieks. Vidēji uz starta katrā posmā stājas vairāk nekā 25 braucēji. Grupā, kurā startē Kārlis, kopā brauc divas grupas — tautas klases juniori un “Raķetes R85”. Ātrums un vecuma grupa ir diezgan līdzīga, tāpēc viņi brauc vienā braucienā, bet vērtē atsevišķi. Kārļa grupā kopvērtējuma tabulā ir kādi 15 sportisti, bet parasti vienā posmā ir aptuveni desmit.
Kārlis trenējas arī volejbolā, skolā spēlē tautas bumbu un dejo tautas dejas. Lai sēstos pie kartinga stūres, vajadzīgs fizisks spēks un izturība, jo nobraukt 10 — 20 apļu trasē treniņā, kas ir 20 minūtes pie stūres, nav tik vienkārši. “Reizēm pēc tāda brauciena rokas trīc un sviedri līst. Parasti vienā treniņā braucam piecas, sešas sesijas, kas ir 100 apļu. Mainām regulējumus, testējam, jo motors ir ļoti jutīgs, to visu ietekmē dažādi apstākļi. Pierakstām visus rādījumus, rezultātus un, braucot mājup, analizējam treniņu,” regulāros treniņus ieskicē Edgars. Un abi ar Kārli ir apņēmības pilni startēt arī nākamajā sezonā. ◆
