Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Kā norādījuši iniciatīvas iesniedzēji, patlaban valsts aizsardzība nav iespējama nelaulātiem pāriem — valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt. Vairākums politiķu šobrīd pauž skeptisku attieksmi par tā pieņemšanu. Daļa to kategoriski noraida, daļa atbalsta, atzīstot, ka šāds regulējums jau ir spēkā lielākajā daļā Eiropas un to jau sen vajadzēja ieviest arī Latvijā. Vai tas nepieciešams?
Zane Romanova,
biedrības “Vecāki Aizkrauklei”
valdes locekle
— Situācijas ir dažādas, un arī man ir paziņas, kuri kopā nodzīvojuši ilgu laiku un tad reģistrējuši laulību. Acīmredzot tam ir nozīme ne tikai emocionālajā ziņā, bet arī sakārtojot juridiskās un finansiālās lietas. Dzīvē jau nevar zināt, kā viss izvērtīsies, un dokumentu nenokārtošana dažkārt var atstāt kā pie sasistas siles. No otras puses, zinu pārus, kuri nereģistrētā laulībā dzīvo ļoti labi. Domāju, ka pašiem pāriem jāizvērtē, kā turpināt savu kopdzīvi, un nav vienprātīgas atbildes šajā jautājumā.
Ja runa ir par viena dzimuma pāriem, tad es kā cilvēks atbalstu to, ka mums jābūt iecietīgiem pret citiem, ar cieņpilnu attieksmi pret to, kā kurš izvēlas dzīvot savu dzīvi, ja tas neaizvaino apkārtējos. Tādā gadījumā man nav nekādu iebildumu. Viedokļi šajā jautājumā ir dažādi, bet nevienam nav tiesības nosodīt otru, jo nezinām, kāds kurš bērns izaugs un kādu dzīvi izvēlēsies.
Vija Liepiņa,
Pļaviņu Dzimtsarakstu nodaļas
vadītāja
— Par šādu iespēju neviens līdz šim nopietni nebija interesējies, bet personīgi es noteikti atbalstu tikai laulības institūciju. Vēsturiski gan tā nav pastāvējusi jau izsenis un bijuši dažādi pāru oficiālu attiecību apstiprināšanas veidi, un var to mainīt, tomēr tagadējais ir pietiekams. Laulība jau noteic, ka pāris izveido ģimeni, uzņemas atbildību un sakārto arī mantiskās lietas. Rosinātais Kopdzīves likums varētu radīt dubultu sistēmu, jo viens, kā reģistrēt attiecības, jau ir.
Turklāt nedomāju, ka Kopdzīves likums rosinās cilvēkus aktīvāk sakārtot lietas. To pašu var attiecināt uz laulības reģistrāciju vai dzīvesvietas deklarāciju. Arī tad, kad par deklarāciju nebija jāmaksā valsts nodeva, lai tikai iedzīvotājiem būtu iespēja visu nokārtot, atsaucība nebija simtsprocentīga.
Ligita Gulbe,
zvērināta tiesu izpildītāja
— Esmu dzirdējusi par šādu ieceri, bet neesmu iedziļinājusies šajā jautājumā — kā tas paredzēts. Tomēr domāju, ka šobrīd tas nav nepieciešams, jo darbojas civilstāvokļa aktu reģistrācija, kas sakārto šo jautājumu. Katra brīva griba ir izlemt, kā veidot savas attiecības, bet, ja vēlas sakārtot likumīgi, to var izdarīt dzimtsarakstu nodaļā.
Ja pieņemtu tādu Kopdzīves likumu, tad, visticamāk, būtu jāpieņem esošo likumu grozījumi, un sarežģījumu varētu būt vairāk nekā ieguvumu. ◆

