Gada izskaņā arvien biežāk dzirdami paziņojumi par darba roku trūkumu Latvijā un iespējamo glābiņu — strādnieku aicināšanu no Ukrainas puses.
“Katrā no pārtikas nozares uzņēmumiem vidēji trūkst 10% darbinieku jeb aptuveni 3500 darbinieku visā nozarē,” tā pārtikas nozares padomes sēdē sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Latvijā pēdējo 20 gadu laikā darbspējīgo cilvēku skaits ir dramatiski samazinājies. Situācija ik gadu kļūst sliktāka, un nozare katru gadu izjutīs darbaspēka trūkumu arvien plašāk. Trūkst ražošanas līniju operatoru, elektroiekrāvēja vadītāju, konditoru, maizes cepēju, atslēdznieku, saiņošanas operatoru un citu profesiju pārstāvju. Šomēnes līdzīgu paziņojumu izteica policistu arodbiedrības pārstāvis Aleksejs Rosļikovs — Latvijas policijā katastrofāli trūkst darbinieku. Dienestā šobrīd ir 871 vakance. Galvenokārt iemesls tam ir nepietiekams atalgojums, kas vai nu attur izvēlēties šo profesiju, vai arī mudina to pamest.
Šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 % — liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Skaitliski tas ir 86,6 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tas gan ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš. Tajā pašā laikā Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Evita Simsone apgalvo, ka šobrīd Latgalē vidējais bezdarba līmenis ir daudz lielāks — 18,4%.
Liekot kopā abu pušu datus, nonākam pretrunā — Latvijā ir salīdzinoši daudz bezdarbnieku, bet daudzās nozarēs katastrofāli trūkst cilvēku. Nav tālu jāmeklē šī paradoksa iemesls — pabalsti. Vairāk nekā 25 gadu laikā valstī ieviesta kārtība, kura ir izdevīga sliņķiem, jo par viņiem cītīgi maksā strādājošie. Kāds uzņēmējs no Aizkraukles puses stāsta, ka ikdienā sastopas ar 25 līdz 30 gadus veciem cilvēkiem, kuri līdz šim algotā darbā nav strādājuši nevienu dienu. Lauksaimniecības nozarē strādniekus labi ja izdodas piesaistīt vienam mēnesim jeb līdz pirmajai algai. Pēc tam nākas uzklausīt sūdzības par nepiemērotu darbu, apstākļiem, bet patiesībā cilvēki saprot, ka labāk ir turpināt dzīvot trūcīgāk, nedarot neko.
Ar ko tas beigsies? Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks vakar radio intervijā izteica prognozes nākamajiem gadiem — jāmaina likumi, lai atvieglotu viesstrādnieku iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Viņš arī neslēpa, ka pirmkārt uzrunās Ukrainā dzīvojošos.
Bet decembra sākumā Īrijas trešais lielākais sēņu audzētājs “CMP Mushrooms” meklēja darbiniekus Latvijā, tajā skaitā Jēkabpilī. Interese bija liela. Solītā alga — ap 1800 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, “uz rokas” — ap 1600 eiro. Sēņotājus meklēja arī citviet — Rēzeknē, Alūksnē, Balvos un Gulbenē.
“No 1945. gada līdz 50. gadu vidum saistībā ar industrializāciju Latvijā ieveda ap 500 tūkstošu darbinieku. Figurē arī citi skaitļi — līdz 80. gadu beigām aptuveni 700 tūkstošu cilvēku — baltkrievi un Ukrainas gucuļi,” skaidro Kara muzeja Pēckara vēstures nodaļas vadītāja Sarmīte Baltiņa. Jau atkal jāsecina — vēsture atkārtojas. ◆
