Šonedēļ, 8. decembrī, 140. jubileju svinēsim novadniekam Robertam Johansonam. Viņš 1877. gadā dzimis Aizkraukles pusē, “Tomiņu” mājās. Novadnieks bijis fotogrāfs un savas dzīves lielāko daļu veltījis, iemūžinot gan pagājušā gadsimta šobrīd bieži vien tikai vairs fotogrāfijās apskatāmās vietas Latvijā, kā arī cilvēkus, viņu sadzīvi.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā glabājas vairākas Roberta Johansona uzņemtās fotogrāfijas. Tajās skatāmas Daugava, tās krastos stāvošās viensētas, pilsētas, arī Jaunjelgava, Aizkraukles pilsdrupas u. c.
Vietnē studija.lv par Robertu Johansonu lasāms, ka profesionālās gaitas viņš sāka 19 gadu vecumā, kad no dzimtā Aizkraukles pagasta ieradās Rīgā, lai sāktu mācības pie fotogrāfa Antona fon Bilinska. Pēc trīs studiju gadiem ar fotogrāfa apliecību kabatā ieradās Pēterburgā papildināt zināšanas zīmēšanā. Šajā laikā viņš arī retušēja fotouzņēmumus tolaik populārajā barona, uzņēmēja un mecenāta Aleksandra Štiglica vārdā nosauktajā Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Strādājis vairākās fotodarbnīcās, kur, spriežot pēc dienasgrāmatās veiktajiem ierakstiem, sākotnēji izpildījis tieši retušas darbus. Šo māku fotogrāfs bija izkopis tiktāl, ka, retušējot uzņēmumus, varējis pilnībā atbrīvot prātu no domām un pat uz brīdi iesnausties, jo roka pati zinājusi, kas tai darāms. Domājot mūsdienu kategorijās, viņu varētu iztēloties par ievērojamu “Photoshop” lietpratēju, kas žurnālu lapās mītošās skaistules vērš vēl skaistākas un cigāru dūmus un kungu ūsas vēl izteiksmīgākas.
Latvijā ar nopietnu mērķi atvērt savu pirmo fotodarbnīcu Johansons atgriezās 1908. gadā. Vēlākos gados jau būdams godājams salona uzņēmumu meistars, nenovērtējama fotodokumentu arhīva autors un mākslinieks ar plašu izstāžu sarakstu, kas ietvēra gan Latvijas, gan Krievijas pilsētas, gan tādas Eiropas metropoles kā Londona un Roma, gan arī Ņujorku. Viņa veidotais 20. gs. 20. un 30. gadu dokumentālo uzņēmumu arhīvs arī mūsdienu kontekstā aizvien ļauj viņu saukt par vienu no redzamākajām personībām Latvijas fotogrāfijas vēsturē. Novadnieks arī kvēli atbalstīja ideju par Latvijas Fotogrāfijas muzeja nepieciešamību.
Talantīgais fotogrāfs miris 1959. gada 3. aprīlī.
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
