Skujkoku mežā ir vieglāk elpot un uzlabojas pašsajūta, jo tajos ir daudz vielu, kas uzlabo un nostiprina veselību. Skujkoku sveķos paslēptas ēteriskās eļļas, skudrskābe un dzintarskābe, makro un mikroelementi, aminoskābes, vitamīni un aromātiskie fitoncīdi, kas spēj nogalināt mikrobus.
Pasaulē reģistrētas aptuveni 615 skujkoku sugu un vairāk nekā 8000 šķirņu. Latvijā biežāk izmanto priedes, egles un ciedru sīrupus, ziedes, ekstraktus, novārījumus un citus preparātus.
Ziemā skuju kokos paaugstinās ārstniecisko komponentu koncentrācija, tāpēc labākus “dakterus” šajā gadalaikā grūti atrast. Pašlaik vērts ievākt skujas: tās satur visvairāk C vitamīna. Telpās novietoti skuju koku zari rada tīkamu noskaņu, atsvaidzina un dezinficē gaisu, bet no noguruma un depresijas palīdz atbrīvoties aromterapija ar priežu eļļu.
Vērtīgā priede
Priedes dziedniecisko efektu pazina jau Senajā Babilonijā. Mūsdienu zinātnieki par ārstniecībā derīgām atzīst visas priežu sugas. Skujas lielā daudzumā satur C, K, B1, B2, P vitamīnus, karotīnu, kā arī mikroelementus — cinku, dzelzi, fluoru un citas bioloģiski aktīvas vielas. Māmiņas labi pazīst pārbaudīto tautas līdzekli — skuju inhalācijas. Pietiek trīs četras reizes dienā saelpoties priežu skuju novārījuma tvaikus, lai atkāptos iekaisums.
Tā kā priedes skujas satur ēterisko eļļu, sveķus, miecvielas, C vit-amīnu, karotinoīdus, tās izmanto ekstrakta, ēteriskās eļļas un C vit-amīna koncentrāta, kā arī hlorofila un karotīna pastas iegūšanai. Priežu preparātus izmanto furunkulozes, seborejas, bronhītu, traheītu, pneimoniju ārstēšanā.
Skuju ekstraktu lieto peldēm nervu sistēmas nostiprināšanai, ēterisko eļļu — elpceļu, nieru un sirds slimību ārstēšanai. Karotīna un hlorofila pastu lieto ārīgi apdegumu, grūti dzīstošu brūču, čūlu u. c. slimību gadījumā.
Ja ilgstoši neizdodas atbrīvoties no klepus, var pagatavot ar pretvīrusu un pretiekaisuma īpašībām apveltīto priežu pumpuru tēju, kas izsenis lietota saaukstēšanās un plaušu slimībām. Parūgtais, mazliet pēc sveķiem garšojošais dzēriens veicina atkrēpošanos un atklepošanos. Kombinācijā ar sildošu ziedi no bišu vaska un egles ēteriskajām eļļām efekts ir ievērojams. Populārs tautas dziedniecības paņēmiens ir kāju peldināšana priežu jauno dzinumu novārījumā.
Ak, eglīte!
Vienīgā mūsu valstī savvaļā augošā egļu suga ir Eiropas jeb parastā egle. Skaistais, mūžam zaļais augs ir ne tikai Ziemassvētku princese, tās skujas, jaunos zariņus, čiekurus, sēklas, mizu un sveķus cilvēks izmanto tautas medicīnā.
Otrā pasaules kara laikā, kad iedzīvotājiem nepietika ārstniecības līdzekļu, no rokas rokā ceļoja mikrobiologa Augusta Kirhenšteina publikācija, kā svaigu egļu skuju novārījumu izmantot vitamīnu deficīta, plaušu slimību ārstniecībā: tas satur dzelzs, mangāna, vara un hroma sāļus. Veselīgas tējas pagatavošanai ņem 30 gramu (ēdamkaroti ar kaudzi) noskalotu skuju, aplej ar glāzi ūdens un vāra 20 minūtes. Izkāstu caur sietiņu, tēju dienas gaitā izdzer, pasaldinot ar cukuru vai medu. Tā ir arī labs urīnu un žulti dzenošs, tāpat sviedrējošs un atklepojošs līdzeklis. Egļu skuju novārījums noder siltām kompresēm jostas apvidus radikulīta ārstēšanai.
Par jaunības eliksīru var saukt šādu ārstniecisko līdzekli: piecas ēdamkarotes sasmalcinātu egles skuju, aplej ar litru ūdens, pievieno pa divām ēdamkarotēm sasmalcinātu mežrozītes augļu un sīpola mizu. Šķidrumu uz mazas uguns patur 10 minūtes, nokāš un pārsedz ar auduma dvielīti. Šo ārstniecisko līdzekli lieto pa 50—100 mililitriem divas reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Kurss — divas nedēļas. Jaunības eliksīrs palīdz attīrīt asinsvadus, aknas un zarnu traktu, izvadīt no organisma toksīnus, šlakvielas. Regulāra tā lietošana kalpo infekcijas un saaukstēšanās slimību profilaksei.
Ikvienam noder arī šāds organismu spēcinošs un viegli pagatavojams egļu skuju dzēriens. Skujas saberž ar nelielu daudzumu atdze-sēta, vārīta ūdens, pievieno verdošu ūdeni (1:10), pievieno pēc garšas citronskābi vai citrona sulu un 20— 30 minūtes vāra uz lēnas uguns. Pēc 2—3 stundu ilgas ievilkšanās šķidrumu nokāš. Lieto pa 1/4—1/2 glāzes dienā pēc ēšanas.
Augšējo elpceļu iekaisuma gadījumā vērtīgs ir jauno čiekuru spirta izvilkums (1:5). Tinktūru ieņem pa 20 pilieniem ar ūdeni vai pienu un var izmantot arī inhalācijām.
Egļu čiekuru sīrupu Korejas medicīnā izmanto kā pretvēža līdzekli, bulgāru dziednieki uzskata par vislabākajām zālēm pret sirds sāpēm. Katrā ziņā šis sīrups mīkstina, nomierina un mazina kairinājumu rīklē, elpceļos, veicina atklepošanu, stiprina imunitāti.
Bagātais ciedrs
Ciedru priedes skujas ir hlorofila, fitoncīdu un vitamīnu, sevišķi C vitamīna, avots. Rieksti — ļoti veselīgs pārtikas produkts un izejviela vērtīgas eļļas gatavošanai. Sveķi der brūču apziešanai.
Ciedru eļļu var izmantot iekaisušu vēnu, ekzēmas, psoriāzes skarto vietu, apdegumu un apsaldējumu ieziešanai, jo mīkstina ādu un mazina sāpes.
Labs palīgs veselības atgūšanai ir arī lapegles, kuras dziednieciskās īpašības nosaka tajā esošās bioloģiski aktīvās vielas — antioksidanti. Tie atbalsta organismu cīņā pret novecošanos un dažādām slimībām, īpaši stresa, vides piesārņojuma, radiācijas apstākļos.
Receptes:
Egļu skuju vannas
◆ Bezmiegam, ādas izsitumiem: glāzi skuju aplej ar litru ūdens, vāra uz lēnas uguns 10 min.; pievieno vannas ūdenim (37—38°C) un vannojas 15—20 min. pirms nakts miega;
◆ reimatismam, podagrai, kāju paralīzei: divas glāzes svaigu skuju un sasmalcinātu čiekuru aplej ar 6 l auksta ūdens un divas stundas nostādina, vāra uz lēnas uguns 30 min.; pievieno vannas ūdenim (38—39°C) un peldi veic 20 min., periodiski pielejot karstu ūdeni. Šim maisījumam var pievienot arī četras ēdamkarotes vārāmā sāls;
◆ cistītam, uretrītam: pievieno vannas ūdenim (38—40°C)
4—6 pilienus egļu eļļas, vannojas ne ilgāk kā 20 min. 2—3 reizes nedēļā.
Priede un ciedrs
◆ Imunitāti nostiprina ar priežu skuju dzērienu: četras glāzes notīrītu, sasmalcinātu skuju pārlej ar trim glāzēm auksta ūdens, piepilina nedaudz citrona sulas un divas līdz trīs dienas tumšā vietā nostādina. Lieto pa ½ glāzei divas reizes dienā.
◆ Priedes koka pelnus var lietot pret ekzēmu: tos sajauc ar vazelīnu attiecībā 1:1 un 2 reizes dienā ieziež cietušās vietas.
