Kaķis pats izvēlas saimniekus
Tautas sakāmvārds vēstī: “Kad cita mājā atnāk kāds svešs kaķis, tad saka, ka tas saimnieks būs laimīgs.” Tieši tā arī šovasar notika kādā sētā Neretā, kur kaķis izvēlējās saimniekus, nevis otrādi. Sākumā iesaukts par Puķi, tomēr, izrādoties, ka ir stiprā dzimuma pārstāvis, nokristīts par Vernonu.
Iespējams, atstāts ceļmalā
Lauku sētu vairākus gadus veiksmīgi “pārvaldīja” divas suņu meitenes, kuras savā teritorijā necieta nevienu svešu radību, tāpēc ātri vien visi iemaldījušies ciemiņi tika “izrieti”. Vasaras vidū bērni pamanīja, ka ap saimniecības ēku arvien biežāk slaistās kaķis — balts ar raibiem plankumiem, ziņkārīgs, no cilvēkiem nebaidījās, bet bija tramīgs, rokās uzreiz nedevās. Aprunājoties ar kaimiņiem, visi atzinuši, ka kaķis nepieder nevienam, iespējams, iepriekšējie saimnieki to vienkārši atstājuši kaut kur ceļmalā, tāpēc klīst pa visām sētām.
Bērni nolēma, ka kaķim jāiekārto māja — tam noderēja neizmantotā suņu būda, kuru apgleznoja, ieklāja siltu segu, nolika ūdens trauciņu un nosauca viņu par Puķi.
Cilvēka iecerēm nepakļaujas
Kaķis jau nebūs kaķis, ja tik viegli pakļausies cilvēku iecerēm: jaunās mājas apostīja, kādu reizi arī ielīda tajās pasnaust, taču tas arī viss. Bērni katru rītu sāka stiept suņiem domāto sauso barību, ko kaķis ātri vien notiesāja, ēstgriba jau viņam bija milzīga.
Pamazām kaķis kļuva arvien drošāks, nāca uz pagalmu katru dienu, aktīvi izrādīja, ka viņš te gribētu uzkavēties. Bērni jau varēja viņu paņemt uz mirkli klēpī, taču šo idilli pārtrauca suņu meitenes, kuras beidzot saprata, ka viņu teritorijā ir ne tikai ieklīdis “ienaidnieks”, bet saimnieki viņi vēl baro, un izskatās, ka šis te labprāt paliktu uz dzīvi. Tad sekoja vairāku dienu ilgs cīniņš, jo, tiklīdz kaķis parādījās, sunenes viņu trenca prom, reizēm pat nepaspēja notiesāt visus kraukšķus, kad bija jārāpjas uz jumta, lai paglābtos no mājas sargiem.
Jāapmeklē svara vērotāji
Vienā brīdī saimniekiem šķita: jo vairāk suņi kaķi triec prom, jo mērķtiecīgāk viņš nāk atpakaļ. Saprotot, ka kaķis ir izvēlējies par jaunajiem saimniekiem tieši viņus un iekārojis dzīvot nevis suņu būdā, bet gan zem viena jumta ar viņiem, cilvēks kļūst bezspēcīgs kaut ko ietekmēt. Arī sunenēm nācās pieņemt savā pulkā jauno ģimenes locekli, kurš izrādījās puika, tāpēc tika pie vārda Vernons. Sunenes šad tad vēl aiz žēluma ierejas, kad kaķis guļ saimnieka gultā vai murrā tik skaļi, ka normāla suņa ausis to nespēj vairs izturēt.
Kopš vasaras Vernons pieņēmies svarā vismaz divtik, un rādās, ka drīzumā viņam būs jāapmeklē svara vērotāju nodarbības, jo grūti jau kāpt pa kāpnēm. Tomēr saimnieki teic, ka kaķa ienākšana mājās ieviesusi arī korekcijas suņu ikdienā: tagad ēdiens tiek notiesāts ātrāk un cītīgāk, jo kaķim taču nedrīkst neko atstāt! Jācer, ka kaķis sev atnesis līdzi arī sakāmvārdā pieminēto laimi, bet saimnieki vēl nav zaudējuši cerību, ka Vernons izrādīs kaut nelielu interesi par saviem tiešajiem darba pienākumiem — peļu ķeršanu. Patlaban kaķis par savu darbu uzskata dežurēšanu pie ledusskapja, bet peles tikmēr uzdanco! ◆
