Rakstniekam, kritiķim un literatūrzinātniekam Andrejam Upītim 4. decembrī apritēja 140 gadu. Dižgaru pieminot, norisinājās sarunu pēcpusdiena ar pēdējā “Zaļās zemes” iestudējuma aktieriem Uldi Dumpi un Māru Zemdegu un režisoru Edmundu Freibergu, kā arī skolēnu literāro darbu konkursa laureātu apbalvošana.
Konkursā no visas Latvijas
Literāro darbu konkursā tika iesūtīti 139 darbi no visiem Latvijas novadiem. “Skolēnu daiļrade bija dziļi izjusta, tāpēc vērtēt nebija viegli,” atzīst Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas latviešu valodas skolotāja Daina Vancāne. Viņai vērtēt palīdzēja Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotājas Santa Krasovska, Aija Zvaigznīte, Dzintra Znotiņa, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Skrīveru vidusskolas absolvente Inita Vītola, abu Andreja Upīša muzeju vadītājas Inese Liepiņa un Inese Kaire.
Latvijas pamatskolēni un vidusskolēni, kas uzvarēja Andreja Upīša 140. dzimšanas dienai veltītajā literāro darbu konkursā, pirms apbalvošanas kopā ar aktieriem Uldi Dumpi un Māru Zemdegu un režisoru Edmundu Freibergu devās braucienā pa Skrīveriem, apskatot romānā “Zaļā zeme” pieminētās vietas. Vēlāk skatījās “Zaļās zemes” iestudējuma fragmentu — Brīviņa, ko attēlo Uldis Dumpis, un viņa saimes groka dzeršanas ainu.
Kārojās iestudēt “Zaļo zemi”
Lai arī Andreja Upīša kultūrvēsturiskā romāna “Zaļā zeme” Edmunda Freiberga režija tapa pirms 20 gadiem, tas aktuāls arī mūsdienās, uzskata mākslinieki. Toreiz režisors Edmunds Freibergs par izrādes iestudēšanu saņēma labu kritiku. “Teātrim tuvojās jubilejas gads, gribējās ko nopietnu, un ticiet vai nē, man Andrejs Upīts tiešām patīk jau no bērnības. “Sūnu ciema zēnus” pārlasīju desmitiem reižu. Mājās bija tāds niķis — mamma ielej zupu, grāmata priekšā, ēdu un lasu. Viņa darbos ir tāda krepte iekšā. Aktieri arī ar baudu spēlē, cilvēku attiecības uzrakstītas, neko neapejot, nemēģinot pateikt daiļāk vai smukāk. Skarbums un realitāte, padomju laikā to sauca par sociālistisko reālismu, bet man pilnīgi vienalga, kā to sauc, viņa darbus lasot, raisījās iztēle. Man kārojās no Andreja Upīša arī iestudēt. “Zaļo zemi” bija bauda iestudēt, romāns patīk,” atzīst režisors, skaidrojot, ka arī šodien sabiedrībā veidojas noslāņošanās — vieni kļūst bagātāki, citi — trūcīgāki, līdzīgi kā Brīviņš un Osis. “Andrejam Upītim nekas nav viennozīmīgi — visi tēli romānā ir sulīgi, vitāli cilvēki, par to viņu dievinu. Man “garšo” Andrejs Upīts,” teic Edmunds Freibergs. Pirms tikušas sadalītas lomas, Uldis Dumpis prasījis režisoram: “Kas Brīviņu spēlēs?” “Brauksim runāt ar Eduardu Pāvulu,” bijusi režisora atbilde. “Viņš atteiks, zinu, un ko tad jūs darīsiet?” “Nu tad tu spēlēsi!” Tā Uldis Dumpis tika pie savas lomas “Zaļajā zemē”. Teicama aktierspēle — pēc izrādes fragmenta noskatīšanās atzina Edmunds Freibergs.
Lēciens tumsā
Uldis Dumpis par izrādēm un lomām stāstīt bija izvairīgs, atzina, ka tās jāskatās, nevis par tām jāstāsta. Tomēr viņam bijušas izrādes un lomas, kas grūti “nākušas”, un tādas, kuras tā arī nav “atnākušas”. Bijušas lomas, kuru dēļ divas dienas pirms izrādes ir slikts garastāvoklis. “Katra loma ir lēciens tumsā, nekad nezini, kā ies,” viņš atzīst. Reiz viņam jautāts — kādu lugu jūs tad mācāties teātrī? “Tas ir ļoti pareizs jautājums, jo, sākot darbu pie jauna iestudējuma, no malas skatoties ir tā: visi sanāk kopā, sasēžas veci un jauni un kā bērni sāk boksterēt tekstu — nemāk lāgā izlasīt. Tā nonākam pie tēla. Nevienam — jaunam un jau pieredzējušam aktierim — nav garantijas, ka tā būs uzvara,” stāstīja Uldis Dumpis un iedrošināja arī jauniešus, ja ir vēlme, tomēr izvēlēties šo profesiju, lai gan darba tirgus pārpildīts un nežēlīgs.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra Skaļās lasīšanas sacensībās iesaistījusies arī Pļaviņu novada bērnu bibliotēka. Konkursu pirmā kārta notika Pļaviņu novada ģimnāzijā sadarbībā ar latviešu valodas skolotājām Armandu Lasmani, Lauru Avotiņu un Veltu Rulli. Tajā piedalījās desmit skolēni no 5. un 6. klases, kuri publikai priekšā lasīja fragmentu no pašu izraudzītas grāmatas. Pusfinālam, kas notiks pavasarī, izvirzīta Aleksa Kitajeva un Aksels Leitlands. Tā uzvarētāji turpinās sacensību par lasīšanas čempiona titulu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā.
Sacensības notiek ar mērķi sekmēt bērnos interesi par lasīšanu un grāmatām, saliedēt bērnus kopīgām lasīšanas aktivitātēm.
Literārā konkursa laureāti
7. — 9. klases grupā:
Anna Esiņa, Pļaviņu novada ģimnāzija, 8. klase
Elva Laurinoviča, Mazzalves pamatskola, 9. klase
Linda Saldava, Bebru pamatskola, 9. klase
Liene Slaidiņa, Jaunpiebalgas vidusskola, 9. klase
Agate Stafecka, Galēnu pamatskola, 8. klase
Trīna Pavloviča, Neretas vidusskola, 8. klase
Laura Rumpe, Dundagas vidusskola, 7. klase
Krista Verpele, A. Upīša Skrīveru vidusskola, 9. klase
Rebeka Zekante, Sūnu pamatskola, 8. klase
10. — 12. klases grupā:
Agnese Berkolde, Rūjienas vidusskola, 11. klase
Ieva Brenčeva, A. Upīša Skrīveru vidusskola, 12. klase
Reinis Eiduks, A. Upīša Skrīveru vidusskola, 12. klase
Marta Kaķe, A. Upīša Skrīveru vidusskola, 11. klase
Līga Pentjuša, Rēzeknes 5. vidusskola, 11. klase
Kristiāna Pogule, Jaunpiebalgas vidusskola, 11. klase
Ieva Romaško, Ogres Valsts ģimnāzija, 12. klase
Dāvids Rubens, Rudzātu vidusskola, 10. klase
Viktorija Sidorova, Viļānu vidusskola, 10. klase
Elza Šmite, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, 12. klase
Ilva Viļuma, A. Upīša Skrīveru vidusskola, 12. klase
