Vakar televīzijas ziņās dzirdēju, ka parasti ar rudens vai pavasara depresiju slimojot 115 tūkstoši cilvēku, bet tikai neliela daļa vēršoties pie ārsta. Uzzinājusi depresijas simptomus, sapratu, ka es arī esmu kritusi par upuri šai ligai. Cilvēks, kuru skārusi depresija, parasti esot ļoti svārstīgs, nevarot neko lāgā izlemt. Un man tā ir — kā ieeju veikalā, nevaru izlemt, kuru sviestu pirkt — lētāko lietuviešu vai dārgāko Latvijas. Mani burtiski iekšā plosa dēmoni — vieni saka: esi patriote!, otri: taupi naudu, tuvojas Ziemassvētki!
Ja cieš no depresijas, vērojams arī apetītes trūkums, savukārt daži cilvēki depresijas dēļ ēd pārāk daudz, jo nejūt sātu. Es piederu pie otrajiem. Man gan šī depresijas pazīme velkas kā aste līdzi arī ziemā un vasarā.
Gandrīz visiem, kas cieš no depresijas, ir negatīvas domas, ko rada nomāktais garastāvoklis. Protams, man ir nomākts garastāvoklis. Kārtējo reizi Ziemassvētki tuvojas ātrāk, nekā vajadzētu, bet veikalos — viss tik dārgs, viss tik dārgs, bet gribas gan sev dāvanu nopirkt, gan draugus iepriecināt!
Jūs domājat, runājat un darbojaties daudz lēnāk nekā parasti — arī šī ir viena no depresijas pazīmēm. Tagad man ir skaidrs, kāpēc jau nedēļu nespēju nomazgāt visus traukus. Kā pusi nomazgāju, tā atkal kaudze klāt! Man vienkārši ir mazāks darbības ātrums.
Depresīvajiem cilvēkiem ir arī traucēts miegs. Nu kā tad nebūs traucēts miegs, ka visu laiku rēķinu un kalkulēju — ņemt vai neņemt kredītu?
Kad es tā pa punktiem izpētīju visas depresijas pazīmes un salīdzināju ar savu pašsajūtu, uzreiz vieglāk palika. Tagad vismaz zinu, kas man kaiš, un atkal varu teikt, cik tā dzīve tomēr ir skaista!
Izabella
