Zemessardzes 55. kājnieku bataljons, kas bāzējas Aizkrauklē, 18. un 19. novembrī Neretā rīkoja karavīru mācības.
Mācības sākās ar dalībnieku un kaujas tehnikas parādi Neretas centrā. Zemessargus un parādes vērotājus uzrunāja Neretas novada pašvaldības vadītājs Arvīds Kviesis, Zemessardzes 55. bataljona komandieris Ingus Manfelds, kapelāns Raimonds Krasinskis un atvaļinātā Zemessardzes veterāne virsniekvietniece neretiete Zigfrīda Ozoliņa.
Pēc teorētiskām mācībām — praktiskās
Vēlāk Neretā un tās apkārtnē notika kaujas pozīciju ierīkošanas darbi — veidoja smilšu maisu vaļņus un raka tranšejas. Šajos darbos, kā arī mācību mīnu lauka, inženieršķēršļa veidošanā un ievainoto transportēšanā iesaistīja arī Neretas iedzīvotājus. Svētdiena mācībās bija intensīva kaujas diena, kurā izmantoja salūtmunīciju un dažādus imitācijas līdzekļus.
Bataljona komandieris pulkvežleitnants Ingus Manfelds stāsta, ka šādu mācību rīkošana nav ar domu provocēt kaimiņu valsts bruņotos spēkus. Zemessargiem ir jātrenējas kaujas darbībām ne tikai lauku apvidū, bet arī pilsētvidē, jo tieši tādas militārās aktivitātes mūsdienās notiek visbiežāk. Apdzīvotās vietas gan aizsargāt, gan ieņemt ir vissarežģītāk. Jau šī gada sākumā bija nolemts, ka pēc teorētiskajām mācībām vasarā praktiskās varētu notikt Neretā. Par darbības vietu tā izvēlēta mazāk ierastas vides dēļ, kā arī tāpēc, ka pārējās vietās Aizkraukles apkārtnē mācības notikušas jau iepriekš. Vēl kāds iemesls par labu Neretai bija plānotā Lietuvas bruņoto spēku pārstāvju piedalīšanās, bet diemžēl viņi šīs mācības ar savu klātbūtni nepagodināja.
Līdz šim 55. bataljons nebija rīkojis kaujas mācības pilsētvides aizsardzībai, uz ko šoreiz tika likts uzsvars, un šādam mērķim Nereta ir piemērota.
Palīdz uzņēmēji un iedzīvotāji
Stāstot par vietējo iedzīvotāju iesaistīšanu mācību procesā, Ingus Manfelds teic, ka tas joprojām ir kā eksperiments, dažviet tādu taktiku īsteno, bet joprojām tiek meklēts labākais sadarbības variants. Kā šādu sadarbību labāk un pareizāk veidot, tādu priekšrakstu nav, vienīgā mācība ir šādas reālas situācijas.
Mācību pirmajā dienā ar vietējā uzņēmēja atbalstu tika sagādātas smiltis nostiprinājumu veidošanai, izveidoti ierakumi Dienvidsusējas kreisajā krastā, kā arī virzienā uz Jēkabpili. Šajā vietā vietējie iedzīvotāji palīdzēja arī improvizēta mīnu lauka izlikšanā, un, lai situāciju pietuvinātu maksimāli tuvu realitātei, zemē ieraka vairākas mācību mīnas.
Pirmās “ienaidnieka” darbības, kā arī izlūki savu darbu sāka jau pirmās mācību dienas vakarā. Vakarpusē iedomātais ienaidnieks izsēdināja desantu un centās uzbrukt štābam, kas izvietots Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas bibliotēkā. Vairāk vai mazāk dinamiskas aktivitātes notika visas nakts garumā, bet visaktīvākais mācību posms bija svētdienas rītā.
Mācībās piedalījās ap 100 zemessargu, kā arī profesionālā dienesta karavīri, bet “pretiniekus”, pietuvinot notikumus reālai situācijai un piešķirot notikumam asumiņu, spēlēja Zemessardzes 3. Latgales brigādes atsevišķās kaujas atbalsta rotas karavīri. Viņu skaitliski bija mazāk, bet ar to pietika, lai izjustu uzbrukumu, nevis tā vietā cīnītos pret iedomātu tēlu.
Ingus Manfelds teic, ka mācību uzdevums nebija noskaidrot stiprāko vai sakaut pretinieku, bet gan iemācīties kaujas taktiku. ◆
