Ik gadu novembrī īpaša uzmanība tiek pievērsta vīriešiem. Jau tradicionāli novembris tiek dēvēts par “Movembri” jeb ūsu vai vīriešu veselības mēnesi, kad visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, uzmanība tiek pievērsta tieši vīriešu veselības tēmām un problēmām.
Šodien daudzas, agrāk fatālas diagnozes, ir veiksmīgi ārstējamas un vīrieši pēc ārstēšanās dzīvo vēl garu un piepildītu mūžu. Viena no aktuālākajām tēmām un diagnozēm vīriešiem ir prostatas audzējs. Ar to vīrieši Latvijā saskaras visbiežāk, taču arī tas šodien ir veiksmīgi ārstējams. Bet ar vienu noteikumu: ja saslimšana tiek atklāta agrīnās stadijās — pašā tās sākumā. Kāda ir situācija un ārstēšanas iespējas Latvijas vīriešiem — skaidro Latvijas Urologu asociācijas prezidents, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes urologs Pēteris Vaganovs.
— Kāda ir situācija ar vīriešu veselību Latvijā pēdējā gada laikā — vai ir vērojamas kādas izmaiņas?
— Lai gan joprojām aptuveni 50% Latvijas vīriešu nav ne reizi dzīvē bijuši pie urologa, tomēr situācija jūtami uzlabojusies. Tikai pēdējā gada laikā apmeklējumu skaits pieaudzis par 3%, kas ir pozitīva tendence. Tas nozīmē, ka vīrieši, kaut pavisam nedaudz, tomēr ar katru gadu aizvien aktīvāk sākuši doties pie ārsta, lai pārbaudītu savu veselību.
— Vai vērojamas kādas izmaiņas prostatas vēža situācijā Latvijā? Kāda ir saslimšanas gadījumu dinamika pēdējā gada laikā?
— Prostatas vēzis ir biežākā vīriešu onkoloģiskā slimība pasaulē un arī Latvijā. Jauno saslimšanas gadījumu skaits turpina stabili pieaugt un pārsniedz 1000 jaunu gadījumu. Taču tas nenozīmē, ka arvien vairāk un vairāk slimo ar prostatas vēzi. Tā kā vīrieši aktīvāk dodas pie ārsta, tad arī ir iespēja šo prostatas audzēju diagnosticēt laikus un atklāt šos jaunos gadījumus. Joprojām ielaistas stadijas tiek konstatētas gandrīz 25% pacientu. Salīdzinot, piemēram, ar Zviedriju, tur prostatas vēža ielaistas formas konstatē tikai 15% pacientu. Tātad sabiedrības un īpaši Latvijas vīriešu informēšana un izglītošana jāturpina, tikai tad pamazām varam cerēt uz nāves gadījumu skaita samazināšanos no prostatas audzēja — mūsdienās jau veiksmīgi ārstējamās slimības.
— Kādas ir citas biežākās vīriešu onkoloģiskās saslimšanas?
— Tās diemžēl saistītas ar riska faktoriem — smēķēšanu, aptaukošanos, alkohola lietošanu un arteriālo hipertensiju. Līderis ir plaušu vēzis vispārējā populācijā, tāpat uroloģiskie audzēji — nieru un urīnpūšļa vēzis. Arī sēklinieku vēzis izteikti gados jauniem cilvēkiem.
— Agrīnas prostatas un citu audzēju diagnostikas gadījumā — kāpēc svarīgi diagnosticēt un uzsākt ārstēšanu savlaicīgi?
— Vēža diagnostikas gadījumā sākotnēji tiek precizēta vēža stadija, forma, ļaundabības pakāpe un parasti vairāku speciālistu konsilijs pieņem lēmumu par pacientam optimālu ārstēšanas plānu. Uroloģisko ļaundabīgo audzēju agrīno stadiju ārstēšanas rezultāti ir ļoti iespaidīgi, galvenokārt pateicoties mūsdienās esošajām diagnostikas un modernajām ārstēšanas metodēm. Nieres audzēja pirmās stadijas gadījumā varbūtība izārstēties ir 97%. Un tie ir Latvijas rādītāji — konkrēti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dati. Arī agrīnās prostatas vēža stadijas ir ārstējamas līdzīgi. Dažu prostatas vēža formu gadījumā ārstēšanu var pat uz laiku atlikt — veikt aktīvu pacienta novērošanu, maksimāli ilgi saglabājot dzīves kvalitāti un nepieļaujot slimības ielaistas formas attīstību. Galvenais ir doties pie ārsta un apzināt savu veselības stāvokli.
— Kas ir “zaļais koridors”? Vai tāds eksistē un vai tiešām tiek nodrošināta piekļuve izmeklējumiem un ārstēšanai atbilstoši “zaļā koridora” principiem?
— “Zaļais koridors” — tas nozīmē to, ka, ja ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju vai tas pacientam ir tikko atklāts, valsts nodrošina maksimāli ātru nokļūšanu pie speciālista un izmeklēšanu 10 dienu laikā. Protams, tam ir nepieciešams speciāls ģimenes ārsta vai speciālista norīkojums, jo “zaļajā koridorā” visur ir atsevišķs pieraksts.
— Kā ir reģionu iedzīvotājiem — vai “zaļais koridors” darbojas arī reģionālajās slimnīcās?
— “Zaļais koridors” darbojas divās reģionālajās slimnīcās Liepājā un Daugavpilī, kā arī divās slimnīcās Rīgā — Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kas vēsturiski ir veidota kā Latvijas reģionus apkalpojošā slimnīca, un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.
— Vai pacients ar onkoloģisku diagnozi drīkst izvēlēties klīniku un ārstu, kur un pie kā ārstēties?
— Pacients ar onkoloģisku diagnozi noteikti var izvēlēties slimnīcu, klīniku un ārstu, pie kā vērsties un ārstēties. Vēzis ir ļoti nopietna slimība, tāpēc ārsta izvēle jāveic ļoti rūpīgi. Vajadzētu pievērst uzmanību tam, kādu slimību ārstēšanā ir specializējies jums rekomendētais speciālists, jo ne vienmēr dakteris, kurš ir ārstējis kaimiņu, būs piemērots arī jums. Jāpajautā ārstam, kādas ārstēšanas metodes viņš ir apguvis un izmanto. Piemēram, nieres un prostatas vēža gadījumā ir iespējama laparoskopiska operācija (caur nelieliem ādas griezieniem vēdera priekšējā sienā) vai nieres audzēja gadījumā — nieres audus saglabājoša operācija, kas ir tehniski sarežģīta, bet ļauj maksimāli saglabāt nieres audus.
— Vai onkoloģijas gadījumā ārstēšana un diagnostika ir bez maksas? Ko darīt, ja ir garas rindas un nav iespējas saņemt ārstēšanu?
— Onkoloģisko slimnieku izmeklēšana un ārstēšana Latvijā ir valsts apmaksāta, kas ir ļoti būtiski un ir jāatceras ikvienam. Ja kādā valsts iestādē pacientam prasa lielāku samaksu par valsts noteikto pacienta iemaksu, noteikti jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs. Ja tomēr ir rindas konkrētā ārstniecības iestādē, noteikti pacients var interesēties par iespēju tikt pie speciālista citā medicīnas iestādē, taču lielākoties sistēma ir ļoti sakārtota un primārajiem onkoloģiskajiem pacientiem ir izdalītas speciālas vietas, uz kurām rindu nav.
— Jūsu novēlējums Latvijas vīriešiem “Movembra” mēneša laikā!
— Padomājam par sevi un savu radinieku drošību — mainām riepas un aizejam pie urologa! ◆
