Kāds gudrinieks teiks, ka tuksnesī vai pasakaini bagātajos Apvienotajos Emirātos ūdens ir vēl dārgāks, bet Latvijā?
Pasekosim, kā veidojas šī cena. Maksa par 1 kubikmetru ūdens Skrīveros noteikta 78 centu apmērā. Normāli, pieņemami. Taču Daugavas ielas 141. mājā jāmaksā par 2,4 kubikmetriem, jo jāapmaksā arī ūdens zudumi, starpība starp kopīgo mājas skaitītāju un ūdens skaitītājiem dzīvokļos.
Ūdens zudumi būs. Tie varētu būt 200 līdz 300 litru uz vienu izlietoto kubikmetru, bet ne jau 1400 litru. Jāmeklē, kur ūdens aizplūst. “Skrīveru saimnieks” to nedara. Kāpēc pūlēties, ja var neko nedarīt un iekasēt naudu? Un tā par vienu izlietoto kubikmetru ūdens Skrīveros iznāk maksāt 2,27 eiro. Jāmaksā ne tikai par ūdeni, bet arī par kāda neizdarību un slinkumu, iespējams, arī par kāda kaimiņa negodīgu rīcību.
Jāmaksā arī par kanalizāciju. Skrīveros par kubikmetru notekūdeņu ņem 1,9 eiro. Lai tā būtu, taču jāmaksā arī par tiem 1,4 kubikmetriem, kas diez kur pazuduši un noteikti pat ne tuvu nav bijuši manām notekūdeņu caurulēm. Tā jau ir bezkaunība! Tā ir negūtās peļņas iekasēšana! Atklāta un ciniska laupīšana! Par vienu kubikmetru ūdens jāmaksā 5,51 eiro. Tādējādi viens kubikmetrs ūdens Skrīveros maksā 7,78 eiro.
“Skrīveru saimnieks” var atsaukties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013, kas paredz, ka ūdens patēriņa starpību starp mājas kopīgo skaitītāju un iedzīvotāju uzrādīto ūdens patēriņu sadala atbilstoši atsevišķu dzīvokļu skaitam, nevis proporcionāli ūdens patēriņam. Tātad mūsu sīklaupītājiem ir savs cilvēks, varonis un iedvesmotājs Ministru kabinetā.
Kāds teiks — ko var ņemties dažu eiro dēļ? Runa nav tikai par naudu, bet vairāk par attieksmi.
Skrīverietis
“Skrīveru saimnieka” valdes locekļa Aigara Sprudzāna komentārs:
— Šai mājai vien piegādājam ūdeni un savācam notekūdeņus, tā nav “Skrīveru saimnieka” apsaimniekošanā, bet pieder privātīpašniekiem. Šo namu neviens neapsaimnieko, līdz ar to atbildības robeža saskaņā ar līgumu “Skrīveru saimniekam” ir centrālais ūdens skaitītājs. Skaitītājs ir mājai kopējais, un ir uzstādīti dzīvokļos katram individuāli. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, teikts: ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks, kas nav “Skrīveru saimnieks”, divu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē iespēju tos īstenot. Apsaimniekotāja kompetencē būtu meklēt ūdens zudumus. Mēs tomēr skaitītāju salīdzināšanu ar dzīvokļu īpašniekiem veicam reizi gadā.
Ko darīt? Mājas iedzīvotājiem ieteiktu vadīties pēc dzīvokļa īpašnieku likuma, kas nosaka — sasaukt iedzīvotāju kopsapulci un izvēlēties apsaimniekotāju, kas var būt arī kāds mājas iedzīvotājs. Apsaimniekotāja pienākums ir sekot līdzi stāvvadu kārtībai, pārbaudīt, vai regulāri un precīzi tiek nodoti skaitītāju rādījumi. Ūdens zudumi ir katrai daudzdzīvokļu mājai. Pirmkārt, katrai mērierīcei ir pieļautā kļūda. Otrkārt, to ietekmē stāvvadu bojājumi. Treškārt, jāsaprot, kā iedzīvotāji nodod rādījumus. Prakse ir dažāda, piemēram, ja aiz komata ir devītnieks, noapaļo nepareizi, uz leju. Bieži nostrādā cits cilvēcīgais faktors — ja grūti samaksāt, cilvēks izvēlas nodot mazāku rādījumu ar domu, ka nākammēnes samaksās vairāk, taču tas ietekmē kopējo ūdens rādījumu. Ir bijis piemērs kādā citā mājā, kurā bija lieli ūdens zudumi. Tur tika izvirzīts cilvēks, kurš reizi mēnesī dzīvokļos pierakstīja ūdens skaitītāja rādījumus. Kamēr šāds cilvēks bija, ūdens zudumi bija pāris kubu. Pēc pāris mēnešiem šis cilvēks no pienākumu pildīšanas atteicās, jo dzīvokļu īpašnieki bija naidīgi, bet līdz ar to namam atkal radās būtiski ūdens zudumi. Vēl ūdens zudumos bieži vainojami tukšie dzīvokļi, kuros neviens nedzīvo, ja ir kāds pilošs ūdens krāns, piemēram, tualetē. ◆
