Iesaka Evita Apiņa, laikraksta “Staburags” reportiere
Romānu sērijā “Mēs. Latvija. XX gadsimts” izdots arī Gundegas Repšes romāns “Bogene”, kurā notikumi risinās vienā no drūmākajiem posmiem Latvijas vēsturē — 1940. un 1941. gadā.
Grāmata ļauj vēlreiz izdzīvot daudz sāpīgu notikumu, attiecību līkloču, kad daudzām latviešu dzimtām zem kājām zuda pamats un bija apdraudētas pamatvērtības — ģimene, māja un gars. Šie baisie notikumi vairāk vai mazāk skāruši teju katru ģimeni, taču liela daļa par notikušo izvēlējušies klusēt. Un klusē gadu desmitiem, jo atmiņas ir pārāk sāpīgas.
Iespējams, daudziem, kas piedzīvojuši pāridarījumus, arī šāda veida lasāmviela uzjundī pārāk smagas atmiņas, tāpēc to nav iespējams lasīt. Tomēr ar pārliecību varu teikt, ka katram no mums, jaunāko paaudžu pārstāvjiem, jāatrod pāris stundu laika, lai izlasītu šo grāmatu un no cita skatupunkta paraudzītos uz savu dzīvi, šodienu, Latviju un apstākļiem, kādos dzīvojam. Lai izvērtētu un saprastu — mums katram atsevišķi un visiem kopā nav iemesla gausties, čīkstēt vai justies nelaimīgiem savā tēvzemē. Viss, par ko reizēm tā jūtamies, ir dzīves sīkumi — tāda ir atbilde pēc “Bogenes” izlasīšanas.
Katrs izlasītais vārds, rindkopa vēl dienām ilgi pēc grāmatas pēdējās lapas aizšķiršanas nodarbina prātu, urda, liek meklēt atbildes uz jautājumiem, uz kuriem atbildes, iespējams, nesaņemsim nekad, uz jautājumiem, kurus, iespējams, baidāmies uzdot. Romāns ierauj, aizrauj un ir izlasāms vienā elpas vilcienā.
Izdevniecības “Dienas Grāmata” direktore un galvenā redaktore Dace Sparāne-Freimane raksta: ““Bogene” ir kā nežēlīgas gaismas zibsnis, kas nevis sit ar aklumu, bet atver jaunu redzes kanālu. Jebkura metafora šeit ir patstāvīgs vēstījuma tēls, tomēr pats īpašākais ir šī darba precīzi sajūtamais virsuzstādījums: nav nekā baigāka par garam nodarītajām ciešanām — fiziskām ciešanām mierinājumu nes nāve, kamēr nācijas gara spīdzināšana ir kosmiska mēroga — un mierinājums nav iespējams…”
Romāna centrā ir Lesteru dzimta — turīgi, izglītoti un inteliģenti kurzemnieki, kuri apjūk, zaudē viens otru un pazaudē paši sevi padomju varas radītajā haosā. Visspilgtāk akcentētas Lesteru dzimtas sievietes, savukārt Bogene, dievene — darbā vienlaikus ir mājas pavarda sargātāja, gars, kas dzīvo paralēli saimnieku dzīvei, kā arī nenobendētais zīdainis, par kuru vilciena vagonā tālajā ceļā uz Sibīriju rūpējas Lesteru meita Lote. Bogene ir ne vien pirmatnējs sievišķais spēks, bet arī sākums un gals, nāve un atdzimšana, vārga, bet cerība — kas zina, pēc romāna izlasīšanas vēl dienām prāto lasītājs, varbūt zīdainīte tomēr izdzīvoja un atgriezās dzimtenē… ◆
