Lai reģionos ar mazu pasažieru skaitu kā sabiedrisko transportu varētu izmantot arī vieglās automašīnas, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Līdz ar to sabiedrisko transportlīdzekļu klāstu plānots papildināt ar vieglajiem transportlīdzekļiem. Vai tas ir labs risinājums, kā samazināt pārvadātāju izmaksas?
Mārtiņš Rajeckis, akciju sabiedrības “CATA”, kas pārvadā pasažierus Aizkraukles reģionā, pasažieru pārvadājumu dienesta vadītājs
— Atļaut ar vieglajiem transportlīdzekļiem pārvadāt pasažierus ir labs risinājums, kā samazināt tēriņus. Jautājums, kā likumu ieviesīs un izpildīs dzīvē. Mēs sakām, ka tam zināmā mērā jābūt saistītam ar vietējām pašvaldībām, jo tās labāk zina savus cilvēkus, kuriem šāds pakalpojums būtu nepieciešams vietās, kur sabiedriskais transports nekursē tik bieži vai tur, kur to pasūtītājs — Autotransporta direkcija — plāno samazināt reisu skaitu līdz vienai reizei dienā vai vienam reisam nedēļā, vai vēl retāk, piemēram, braukt pēc pieprasījuma. Jābūt zvanu centram, kur pieņems automašīnas pieteikumus. Kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem esmu bijis Austrijā, kur šāda sistēma darbojas. Tur pasažieriem bija jāveic gada maksa — jāpērk abonements, domāju, ka šāda sistēma Latvijā nedarbosies, cilvēks negribēs maksāt abonentmaksu, bet, iespējams, ka kļūdos.
Reiss, kur tiek izmantota automašīna, nebūtu regulārs — uz un no darba šādi nevarēs braukt, jo dublētu taksometru. Mēs kā pārvadātājs rosinātu šādu automašīnas reisu ieviest dienas vidū, kad ir zemākā pasažieru plūsma autobusiem, tad to vadītāji ir brīvāki un viņus varētu piesaistīt autotransporta līdzekļiem.
Pagaidām ir spēkā līgumi, kas nosaka, ka arī tajos reisos, kur ir maz cilvēku, jākursē regulāri, bet budžeta līdzekļi ir nepietiekami, un tas liek pārskatīt maršrutu tīklu gan mums, gan Autotransporta direkcijai. Tomēr autotransporta līdzekļu ieviešana nav nākamo gadu jautājums. ◆
Jānis Ščerbickis, Jēkabpils autobusu parka, kas pārvadā pasažierus Pļaviņu novadā, direktors
— Vieglo transportlīdzekļu ieviešana ir neizbēgama, pasažieru skaits krītas katru gadu, maršruti kļūst nerentabli. Nav pareizi sūtīt autobusu uz vietām, kur cilvēku nav, piemēram, Preiļu pusē ir maršruti, kurus izmanto tikai viens vai divi cilvēki. Sistēma varētu darboties šādi: cilvēks piezvana 24 stundas iepriekš, tad izbraucam ar automašīnu, kurai ir GPS, kas ir pamatojums, ka automašīna ir bijusi konkrētajā maršrutā, pasažieris maksā ierasto biļetes cenu, un starpību sedz valsts. Stratēģiski domājot, jau esam iegādājušies deviņvietīgas pilnpiedziņas automašīnas, domātas tādām vietām, kur ceļa un laika apstākļu dēļ ir grūti pat autobusam izbraukt. Ir jādod iespēja cilvēkiem arī no neapdzīvotiem reģioniem nokļūt līdz pilsētai, aptiekai, veikalam. ◆
Kristiāns Godiņš, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs
— Reģionālajā maršrutu tīklā ir ap 1100 autobusu maršrutu un vairāk nekā 7600 reisu. Valsts sedz vairāk nekā 85% kopējo izmaksu aptuveni 14% reisu, lai tos vispār varētu nodrošināt, un tas nozīmē, ka ikdienā tajos brauc ļoti maz pasažieru. Ja pirms aptuveni pieciem gadiem no viena pagasta līdz novada centram regulāri brauca 10 iedzīvotāji, tad šogad reisā vai kādā tā posmā brauc vairs tikai trīs, četri pasažieri. Tātad pasažieru skaits un arī ienākumi šajā maršrutā samazinājušies vairāk nekā uz pusi, bet tas nenozīmē, ka mēs maršrutu varam slēgt, jo joprojām ir cilvēki, kuriem ir jābrauc uz darbavietu, skolu, ir jāapmeklē ārsts vai jātiek līdz veikalam, un daudzviet šis maršruts ir vienīgais savienojums ar novada centru. Ņemot vērā pasažieru skaita samazināšanās tendenci, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī maršrutos, kas šobrīd ir salīdzinoši pieprasīti un kuros ir stabila pasažieru plūsma, drīzumā varētu rasties problēmas ar autobusu piepildījumu. Turklāt aizvien vairāk maršrutos pasažieri tiek vesti lielajos autobusos, lai gan ikdienā maršrutu varētu apkalpot arī vieglais transportlīdzeklis, jo pasažieru ir maz.
Šobrīd mēs administrējam 63 dažādus līgumus ar pasažieru pārvadātājiem, un starp šiem līgumiem ir virkne tādu, ko savulaik slēgušas rajonu padomes un plānošanas reģioni. Līgumos ir noteiktas prasības attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti, kontroli, apkalpojamo maršrutu tīklu daļu, kā arī noteikts, ar kādiem autobusiem konkrētajos maršrutos pasažierus var vest. Turklāt, ņemot vērā, ka ne līguma nosacījumi, ne arī normatīvais regulējums neparedzēja vieglā transportlīdzekļa izmantošanu sabiedriskā transporta sistēmā, pārvadātāju rīcībā patlaban nav šādas kategorijas automobiļu.
Esošie līgumi ar pasažieru pārvadātājiem būs spēkā līdz 2020. gada beigām, un tas nozīmē, ka pilnīgi visos reisos, kur būtu racionāli iedzīvotājus vest ar vieglo automobili, to varēs darīt, sākot ar 2021. gadu. Tomēr tiklīdz attiecīgie normatīvie akti būs stājušies spēkā, mēs aicināsim pārvadātājus pārskatīt savu autoparku un izvērtēt iespēju atsevišķu reisu izpildē iesaistīt vieglo transportlīdzekli. Ņemot vērā, ka dažu pasažieru vešana ar vieglo automobili būtu ekonomiski izdevīgāka nekā autobusu pārvadājumu nodrošināšana, ceram, ka vairāki pārvadātāji mūsu ierosinājumam atsauksies un mēs panāksim vienošanos ar uzņēmumiem par izmaiņām esošā līguma nosacījumos, kas saistīti ar maršrutu izpildē iesaistītajiem transportlīdzekļiem.
Plānots, ka vieglais transportlīdzeklis būs gan kā regulārs sabiedriskais transports, kas pasažieru pārvadājumus nodrošinās ar noteiktu regularitāti, piemēram, katru darbdienu, gan arī kā transports pēc pieprasījuma, kas noteiktā maršrutā vai reisā brauks tikai tad, kad būs pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem. ◆
