Skrīveru novada kultūras centrā līdz novembra beigām skatāma tēva un meitas — Jura un Agnijas Ģērmaņu — gleznu izstāde “Gleznoju Latviju”. “Ar mākslinieku palīdzību šajā lietainajā rudenī esam tikuši pie gaismas un krāsām,” izstādes atklāšanā teica Skrīveru novada domes priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Jansone.
Divi metri audekla, lai izpaustos
Jura Ģērmaņa un viņa brāļa Andreja vārds un darbi zināmi vai katram latvietim, kurš kaut nedaudz interesējas par mākslu. Mazāk pazīstams ir Jura meitas Agnijas veikums. Viņa ikdienā strādā par skolotāju Bolderājas mākslas skolā, bet pārējā laikā glezno. Retu reizi viņas un tēva darbus var aplūkot vienkopus. Šāda iespēja pavērusies skrīveriešiem.
Pirmais, kas iekrīt acīs — Jura darbos valdošais miers, nosvērtība, patīkama stabilitāte, kas kontrastē ar Agnijas brīžiem ekspresionisma manierē veidotajiem darbiem, krāsu pārbagātību, košumu. “Tas ir mans pozitīvais prieks par to, ko redzu,” atbild Agnija, kad jautāju par gleznu tapšanas procesu.
“Godīgi, ar pindzelīti gleznoju reti. Mani darbi ir daudzslāņaini, viena krāsas kārta spīd cauri nākamajai. Uz slapjas krāsas lazēju, kasu, slauku un visādi spēlējos. Var šķist, ka darbos redzamais ir tālu no realitātes, bet ticiet man, ja jūs stāvētu tieši tajā laikā, tajā vietā, jūs redzētu tieši tā. Es saku, ka manās gleznās ir absolūts reālisms,” stāsta Agnija.
Viņai patīk gleznot ar vērienu, un audekls pusotra, divu metru platumā ir tieši laikā. Gleznojusi arī Indijā, Marokā, bet vienmēr patīk atgriezties, sajust Latvijas dabu. Tāpat kā tēvam, arī viņas darbi pārsvarā top uz vietas, dabā.
Novembrī Agnijas darbi un viņa pati dosies uz Dienvidkoreju, kur notiks mākslinieku simpozijs un izstāde.
Jautāta par saistību ar Skrīveru pusi, viņai tā saistās ar skolas laika atmiņām. Mācījusies Ogrē, bet pavasarī ekskursijās bieži braukusi uz Skrīveriem. Dendrārijs, konfekšu “Gotiņa” cehs, Daugavmala un citas šejienes takas bērnībā izstaigātas vismaz piecas reizes. Tagad šo vietu viņa sauc par krāšņu. No šīs puses nāk arī ģimenes radi, Skrīveros dzīvo Agnijas krusttēvs — Latvijā pazīstamais karikatūrists Dainis Breikšs.
Kopā atceras jaunību
Juris Ģērmanis par saviem darbiem un to iedvesmas avotiem saka, ka Latvija ir ārkārtīgi pateicīga gleznošanai. Daudzas izstādē liktās gleznas tapušas plenēros, tajā skaitā Liepājā, Bauskā, Saulkrastos. Glezna ar brūnajām govīm zaļā pļavā tapusi Ķeipenes pusē. Retāk no viņa otas rodas gleznas ar ziediem, bet, kā mākslinieks atzīst, tās ļoti ātri nopērkot. Gleznu tapšanā Juris neizmanto modernās tehnoloģijas — nefotografē, lai pēc tam darbu pabeigtu siltā darbnīcā. “Man fotoaparāts ir mana acs un roka,” viņš saka.
Stāstot par savu saistību ar Skrīveriem, Juris Ģērmanis atklāj, ka viņa tēvs dzimis Ogrē, bet tēva krusttēvs bija muižkungs jeb, modernāk sakot, pārvaldnieks Skrīveru muižā. Pēc 1905. gada revolūcijas krusttēvs emigrēja uz Vāciju.
Bijušie studiju biedri Juris Ģērmanis un Dainis Breikšs izstādes atklāšanas dienā ilgi kavējās atmiņās, atceroties reizi, kad Juris pirmo reizi izšāvis no bises, kā prakses laikā sešdesmitajos gados gleznojuši Pļaviņu HES tapšanas pirmsākumus un citus, ar šodienas acīm raugoties, gluži vai neticamus notikumus. ◆
