Noslēgusies Aizkraukles apriņķa amatierteātru skate. Desmit kolektīvi žūrijai atrādījuši savus jaunākos darbus. Vien divu novadu pārstāvji — Skrīveru un Kokneses teātris — saņēmuši augstāko — pirmo pakāpi.
Vienāds punktu skaits
Šogad rudens ražas laikā amatierteātru sniegums vērtēts apriņķu skatēs. Oktobrī desmit izrādes noskatījās skates žūrija — režisore un skatuves mākslas kritiķe Ilze Kļaviņa, Jēkabpils tautas teātra režisore Inta Ūbele un Jaunjelgavas kultūras veicināšanas biedrības pārstāve Dace Kuršinska. Augstāko vērtējumu — 41,6 punktus — piešķīra Jura Kalvišķa iestudētajai igauņu dramaturga lugai “Infarkts” Skrīveru amatierteātra izpildījumā. Tāds pats novērtējums koknesiešiem — režisores Ingunas Strazdiņas darbam “Traks numurs”. Par dažiem punktiem mazāk (35 punkti) jaunjelgaviešiem — Kārļa Lišmaņa režijā tapušajai Paula Putniņa lugai “Pusdūša” un Andreja Upīša “Atraitnes vīram” daudzeviešu izpildījumā (37,6 punkti), režisore Inguna Strazdiņa. Otrā pakāpe arī neretiešu spēlētajai, Aija Kalnāres režisētajai izrādei “Pacelt vabolīti”, kuras autors ir Andris Niedzviedzis. Trešā pakāpe un attiecīgi 32,6 punkti doti pļaviņiešiem, teātrim “Aina” un režisores Anitas Kokinas darbam uzvedumā “Zaķis lielībnieks”, kas tapusi pēc Sergeja Mihalkova lugas motīviem.
Pārējie kolektīvi — Vietalvas, Staburaga pagasta, Aizkraukles tautas teātra un Seces kultūras nama teātri — dažādu iemeslu dēļ saņēma zemāku vērtējumu vai vispār netika pie punktiem.
Teiktajā var neklausīties
Jēkabpils tautas teātra režisore Inta Ūbele, jautāta par iespaidiem pēc skates, stāsta, ka vērtējums un attiecīgi arī izrāžu kvalitāte apliecina amatierteātru noslāņošanos. Tajā pašā laikā nav jāsatraucas par rezultātu, bet jāpriecājas par procesu. Latvijā ir vairāk nekā četri simti teātru kopu. Vieniem ir iedibinātas tradīcijas, pārdomāta dramaturģija, pieredzējis režisors un ilggadīgi spēlējoši talantīgi aktieri. Otriem teātris nozīmē būt kopā, izbaudīt spēlētprieku, kad cilvēki sanāk un nolemj veidot izrādi bez ambīcijām, par prieku sev un saviem skatītājiem. Ne vienmēr teātrus vada režisors ar atbilstošu izglītību. Tas nav ne slikti, ne nepareizi, jo galvenais amatierteātrim nav tiekšanās pēc augsta novērtējuma.
Kā zemāku punktu skaita iemeslu var pieminēt arī gadījumus, kad režisors izvēlas vāju dramaturģiju. Lasot lugu, tā šķiet smieklīga, pilna sadzīves ainām, bet režisoram un aktieriem ne vienmēr izlasīto izdodas tikpat dzīvi uzlikt uz skatuves. Šādas lugas ir kā lamatas, kurās nereti iekrīt mazāk pieredzējuši kolektīvi.
“Tas ir apsveicami, ja teātri bez lielas pieredzes piedalās skatē, kā arī lieliski, ka šie cilvēki vispār izvēlas spēlēt, uzkāpt un skatuves,” teic Inta Ūbele. “Amatierteātris ir arī kā sociālais spilvens — kopā būšana, brīvā laika pavadīšanas veids.”
Tomēr skate nozīmē vērtējumu, kas vēlāk noder sarunai ar režisoru. Žūrijas ieteikumi, ja tos ņem vērā, ceļ profesionālo līmeni, tie ir kā instrumenti, kurus pielietot turpmākajā darbā — par kostīmiem, mūziku, aktierdarbu, režisora darbu. Ja teiktajā neieklausās, arī nekas slikts. Katram ir tiesības izvēlēties savu ceļu.
Stāstot par augstāk novērtētajām izrādēm, Inta Ūbele teic, ka tajās redz režisora un aktieru darbu, aktieru savstarpējo saspēli jeb partnerību, pārplūstošu notikumu maiņu ar kulmināciju un atrisinājumu. Katrs aktieris precīzi parādījis sava tēla raksturu.
Lielāko punktu skaitu ieguvušās izrādes piedalīsies reģionālajā skatē un vēlāk, martā un aprīlī, sacentīsies par Gada izrādes titulu. ◆
Par spilgtu lomas atveidojumu
Atzinību saņēma:
Lidija Ieriķe no Skrīveru amatierteātra izrādē “Infarkts”,
Enija Lazdiņa, Aksels Leitlands un Terēze Kārkla no Vietalvas amatierteātra izrādē “Pilsētnieki”,
Artis Gabrāns un Svetlana Puhaļska no Daudzevas amatierteātra izrādē “Atraitnes vīrs”,
Marina Liepa no Kokneses kultūras nama amatierteātra izrādē “Traks numurs”,
Juris Andersons, Raimonds Leitis un Vita Apeināne no Neretas amatierteātra izrādē ”Pacelt vabolīti”,
Albīna Siliņa no Jaunjelgavas amatierteātra izrādē “Pusdūša”.
