Ir dažādas tikšanās. Šī bija neparasta — aizvadītās nedēļas nogalē Kokneses kultūras namā jauktā kora “Alaine” koncertā “Dzejas iedvesmoti” satikās mūsu novadnieka, komponista, tagad liepājnieka Andra Kristona melodijas ar Kokneses novada dzejnieku vārsmām. “Kad vārdi atskan dziesmā, tiem ir iedoti spārni,” pasākumā sacīja dzejniece Ārija Āre. Klausītājiem bija iespēja būt šī lidojuma lieciniekiem.
Dārgumu nevarēja laist zudībā
Lai neļautos rudens drūmumam un ienestu sirdī sev un citiem kaut nedaudz saules — šāds bija pasākuma moto.
Vispirms bija ideja — to izauklēja kora diriģente Silvija Cīrule.
Kad viņas rokās nonāca nošu krājumi ar Andra Kristona dziesmām un tajās viņa ieraudzīja arī novadnieku tekstus — maisam gals bija vaļā. Tādu dārgumu taču nevarēja laist zudībā — tam bija jāskan! Zinot Silvijas Cīrules raksturu, ideja tika realizēta triecientempā — deviņas koncertam izvēlētās Andra Kristona dziesmas koris apguva ļoti īsā laikā — četrās nedēļās.
— Dažs autors savā mūžā to nemaz nepiedzīvo! — ar sev raksturīgo ironiju, iepazīstinādams ar sevi, teica garā jauneklīgais un šarmantais ārsts no Liepājas. Skolas gaitas viņš sācis Aiviekstē, bet no 4. klases mācības turpinājis Bebru pamatskolā, kur viņa klases audzinātājs bijis Voldemārs Jākobsons. Skolotāja pamatīgums un sirdsskaidrība vēl šodien atbalsojas viņa audzēkņos, arī Andra Kristona klasesbiedrā Valdī Kalniņā, kurš bija starp koncerta klausītājiem. Aizraušanās ar mūziku ārstam sākusies, mācoties Iecavas vidusskolā. Tad arī spēlējis ballēs un kāzās. Andri Kristonu allaž urdījis nemiera gars. Arī pēc Medicīnas institūta beigšanas, strādājot Liepājā par ārstu, ienācis prātā, ka vajag nopietnāk pamācīties mūziku. Rezultātā iestājies vakara nodaļā Liepājas mūzikas vidusskolā, kur apguvis arī trompetes spēli. Pēc tam jau viss aizgājis savu gaitu — iepazīšanās ar Liepājas dzejniekiem, mūzikas sacerēšana, piedalīšanās dzejas dienās… Tagad viņš saka: “Manas darbdienas paiet, pieņemot pacientus, bet mūzika ir sirdslieta.”
Līdz 2010. gadam Andra Kristona vārds Aizkraukles reģionā bija mazāk dzirdēts. Viņa kursabiedrs Mārtiņš Akmens, kurš dzīvoja Jaunjelgavā, savulaik ilgstoši Andrim sūtīja laikraksta “Staburags” dzejas lappuses ar nodomu, lai uzraksta mūziku ar vietējo autoru dzeju. Diemžēl Mārtiņš Akmens šo brīdi nepiedzīvoja, bet Andris Kristons solīto atveda uz Jaunjelgavu 2010. gadā, kad notika M. Akmenim veltīts piemiņas pasākums. Togad viņš piedalījās arī Bebru pamatskolas salidojumā un bija sava klases audzinātāja Voldemāra Jākobsona muzejā, kurā uzdzirkstīja kāda pārpratuma dzirkstele, kas būtībā izgaismoja ceļu un palīdzēja atjaunot saikni ar Vecbebriem. No 2012. gada ar viņa ierosmi un finansiālu atbalstu Bebru pamatskolā par tradīciju kļuvis skolēnu jaunrades konkurss, kā arī saņemti dziesmu nošu grāmatu dāvinājumi.
Pārsteigums — “Tā nav Pērse”
Koncertā skanēja dziesmas ar Alfreda Putniņa, Ādolfa Gaujieša, Sarmītes Rodes, Ārijas Āres, Matīsa Kaudzītes, Ginas Viegliņas, Veltas Evertes, Jāņa Dzeņa, Jura Maigoņa Siliņa vārdiem.
Kā rozīnīte uz putukrējuma — tā var teikt par Andra Kristona sagādāto pārsteigumu klausītajiem ieraudzīt vēl vienu viņa talanta šķautni — viņš ir arī lielisks dziedātājs. Kas zina, varbūt nākamgad viņš atbrauks ar savu koncertprogrammu, kurai dziesmu tekstus sarakstījuši novadnieki. Šoreiz viņa izpildījumā skanēja dziesma “Viss pāries” ar Sarmītes Rodes vārdiem.
Dzeja mijās ar dziesmām — emocionāli un sirsnīgi koncerta programmas vadītāja Valda Kalniņa katram dzejniekam veltīja ceļavārdus pirms dzejas lasījuma. Skanēja Maijas Stepēnas, Anitas Liepiņas, Sarmītes Rodes, Dzidras Čumakevičas, Olgas Kļaviņas, Ineses Apsānes, Jāņa Dzeņa un Jura Maigoņa Siliņa vārsmas. Katrs dzejnieks pirms lasījuma nedaudz iepazīstināja ar sevi un savu daiļradi. Piemēram, literātu apvienības “Mazā taka” vadītāja Maija Stepēna pastāstīja, ka pirmo reizi Koknesē bijusi 16 gadu vecumā, un jau tad viņai šī vieta iekritusi sirdī. Varbūt tāpēc arī pirmais dzejolis bija veltīts tieši Koknesei. Kad liktenis vēlāk viņu atvedis uz šo pusi, jūsmu nomainījušas skumjas — tā bijusi cita Koknese, cita Pērse. Šīs izjūtas viņa iekļāvusi dzejolī ‘‘Tā nav Pērse”. Liels bija viņas pārsteigums, kad Andris Kristons viņai uzdāvināja nošu grāmatu, kurā ir arī dziesma “Tā nav Pērse”. Savukārt Anitas Liepiņas urdošajā dzejas virtenē bija arī korim “Alaine” veltīts dzejolis.
Tālāko ceļu uz pasākumu bija mērojusi kolorītā dzejniece un rakstniece Gina Viegliņa-Valliete no Valles. Muzikālo skanējumu ieguvuši daudzi viņas bērnu, sakrālie un mīlas dzejoļi. Gina Viegliņa-
Valliete klātesošajiem pastāstīja par saviem jaunākajiem darbiem: “Dievs, piedod” un “Rainis un viņa mātes”. Ražīgā rakstniece atklājusi daudz interesanta no slavenā dzejnieka bērnības un jaunības. Kora “Alaine” priekšnesumā skanēja Andra Kristona dziesma ar Ginas Viegliņas-Vallietes vārdiem “Balti”.
Bez dāvināšanas
dzīvot neprot
Koncerts izskanēja ar Ārijas Āres vārsmām un dziesmām “Te, kur Pērse un Daugava tiekas” un “Zied ievas Koknesē.” Ar Āriju Āri komponists sadarbojas jau no 2010. gada, savukārt korim “Alaine” dziesma “Te, kur Pērse un Daugava tiekas” repertuārā iekļauta jau senāk un ir viena no iemīļotākajām.
— Esmu sajūsmā, — tā par koncertu un kora sniegumu teica Andris Kristons, kurš bez dāvināšanas neprot dzīvot. Šoreiz viņš bija atvedis jaunas nošu grāmatas un dziesmu krājumu Adventa laikam, kurā iekļautas septiņu autoru dziesmas, tajā skaitā ar Maijas Stepēnas, Ārijas Āres un Sarmītes Rodes vārdiem. Bagātīgu dziesmu krājumu klāstu un arī jaunākos Liepājas literātu un radošo mūziķu biedrības žurnālus “Helikons” saņēma Kokneses pagasta bibliotēka.
Rainis teicis: “Sasmēlies es esmu saules, manim pietiks visam mūžam”. Savukārt Silvija Cīrule teic, ka sasmēlusies tik daudz labu un iedvesmojošu vārdu dzejā un mūzikā, un tas dod emocionālu lidojuma sajūtu. Pateicības ziedi un aplausi Andrim Kristonam, dzejniekiem, korim “Alaine” un viņu vadītājai bija apliecinājums, ka klausītāji domā tāpat. ◆
