Latvija lēnām pārvēršas par veco ļaužu zemi. Slēgtās skolas pārtop pansionātos. 2030. gadā gandrīz puse iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem, bet strādājošo būs par 20% mazāk. Latviju gaida politiska izšķiršanās, kāda tā vēlas būt. Mazāka, vecāka un klusāka? Robotizēta, bet cik daudz? Vitālāka, jaunāka, bet ar daudziem viesstrādniekiem? “Re:Baltica” izpēta vairākus scenārijus nākotnes lēmumiem.
Gulbenes novads Siltāju pamatskolu glāba, cik ilgi vien varēja. Tomēr 2011. gadā skolā bija mazāk nekā 50 skolēnu un to slēdza. Vietā ierīkoja pansionātu “Siltais”. Baltvācu baronu laikā zemnieku bērniem būvēto ēku nosiltināja, izveidoja mazas istabiņas un stāvo kāpņu vietā ierīkoja modernu liftu.
Dažus gadus vēlāk līdzīgs liktenis piemeklēja Daukstes pamatskolu 15 kilometrus tālāk, kur 1.—4. klasē mācījās pieci skolēni. 2016. gadā skoliņa nosvinēja 90. jubileju un pirmajā stāvā ierīkoja pansionātu. Otrajā stāvā kā kompromisu saglabāja bērnudārzu dažiem bērniem. Gadu vēlāk nācās slēgt arī to.
20 minūšu brauciena attālumā tūlīt sāksies remontdarbi līdz šim lielākajā pansionātā bijušajā Jaungulbenes arodskolā, kur mūža nogalei būs vieta 90 sirmgalvjiem. Ēku pašvaldība pārņēma no valsts, kas jau bija ieguldījusi miljonu eiro tās siltināšanā. Vēl miljonu pašvaldība ieguldīs no savas kabatas.
Jaungulbenes bijušo arodskolu pašvaldība pārņēma savā īpašumā no valsts, jo ēka bija nosiltināta. Plānots, ka pansionāta iemītnieki galvenokārt būs rīdzinieki.
Par klientu trūkumu neviens nesatraucas. Jau šobrīd 21 novada iemītnieks izvietots kaimiņu pašvaldību pansionātos, jo pašiem nav vietas — stāsta Gulbenes novada Sociālā dienesta vadītājs Jānis Anta-
nēvičs. Gulbenes novada politiķi cer, ka potenciālie jaunā pansionāta klienti būs no Rīgas, kurai arī trūkst vietas savos pansionātos.
Divi strādājošie
vienam pensionāram
“Re:Baltica” atrada vismaz 14 mācību iestādes, kas pēdējos gados pārtapušas vai drīzumā pārtaps par pansionātiem (Aizkraukles reģionā tāds ir Staburagā, bijušajā Vīgantes pamatskolā). Latvijā jau ir 133 pašvaldību un privātie pansionāti, kuros dzīvo apmēram 6000 senioru. Viņu skaits nākamajos gados tikai pieaugs.
Demogrāfiski Latvija ir ļaunā spirālē: iedzīvotāji noveco, dzimušo skaits nekompensē mirušos jau kopš neatkarības atjaunošanas, oficiāli vairāk nekā 250 tūkstoši strādātspējīgo aizbraukuši pēc lielākām algām uz “veco Eiropu”, līdzi paņemot ģimenes jeb nākamos nodokļu maksātājus.
2030. gadā gandrīz puse (46%) Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem. Katrs ceturtais būs pensionārs (65+). Strādājošo skaits būs samazinājies par piekto daļu, un viņiem būs jāstrādā vairāk un jāmaksā lielāki nodokļi, lai uzturētu valsti esošajā apjomā, vai arī jāatver robežas papildinājumam no ārzemēm.
1990. gadā vienam pensionāram pensiju pelnīja seši strādājošie, šobrīd to dara vairs tikai trīs. 2030. gadā tie būs divi strādājošie.
Cerība, ka paspēsim dzemdēt vairāk bērnu, ir nereāla. 2016. gadā Latvijā piedzima 22 tūkstoši mazuļu. ES statistikas aģentūra lēš, ka 2030. gadā viņu būs gandrīz par pusi mazāk — 14 tūkstoši.
Ja neko būtiski nemainīsim, 2030. gadā Latvija, kuras mazpilsētas jau tagad vakaros ir biedējoši tukšas un kur aug tikai Pierīga, būs vēl klusāka. Iedzīvotāju būs mazāk, lielākā daļa būs jau gados.
“Jaunu talantu klātbūtne pilsētā liecina par pilsētu ar nākotni. Ja pilsēta ir tikai veciem ļaudīm, tad jaunieši tur nepārcelsies, neizklaidēsies, tur nebūs nākotnes. Un tas ir mazliet depresīvi no atmosfēras viedokļa,” “Re:Baltica” raksturo pilsētvides eksperts Toms Kokins.
Gulbenes novads ir miniatūrs Latvijas spogulis un skaidri iezīmē nākotnes problēmu. Katrs piektais iedzīvotājs ir pensijas vecumā. Proporcija pieaug, jo gados jaunākie aizbrauc uz ārzemēm vai Rīgu. Pansionātu uzturēšanai jau novirza 25% no pašvaldības sociālā budžeta (ap 600 000 eiro gadā).
Vienā no reizēm, kad “Re:Baltica” viesojās pansionātā “Siltais”, tam blakus vēl no skolas laikiem palikušajā futbola laukumā trīs puikas spēlēja futbolu. Pansionāta personāls to turpina kopt, lai nomaļajā vietā būtu vairāk dzīvības. Bet futbolu zēni nāk spēlēt arvien retāk. “Katru gadu novadā paliek par 100 skolēniem mazāk,” bijušais Gulbenes novada domes priekšsēdētājs A. Apinītis skaidro, kādēļ viņa vadībā novadā pēdējos gados slēgtas vairākas skolas.
Trāpīs arī Pierīgai
T. Kokins stāsta, ka veco ļaužu ievietošana pansionātos būtiski mainīs Latvijas laukus. Mazās viensētas izmirs. “Mūsu aktīvās lauku ainavas tagad veidos moderni lielzemnieki, pa retai bioloģiskajai saimniecībai un tie, kuri var atļauties uzturēt brīvdienu māju.”
Vēl plaši neapspriestas izmaiņas nākotnē varētu piedzīvot arī strauji attīstījusies Pierīga. T. Kokins kā piemēru min privātmājām bagāto Mārupi, kuras iedzīvotāji pārsvarā pārvietojas ar auto. Vecumdienās tas var izrādīties viņu slazds.
‘‘Jā, Rīga ir tuvu, bet, kad esi vecs un nevari vairs vadīt auto, nav starpības, vai līdz poliklīnikai jāiet viens vai desmit kilometru,” skaidro speciālists. Risinājums būtu labs sabiedriskā transporta tīkls un vietējie centri, ko var sasniegt kājām. “Pretējā gadījumā nevarēsim uzturēt milzīgu sociālo darbinieku un palīgtransporta tīklu.”
Pēdējos gados valstī ik gadu atver vidēji sešus jaunus pansionātus.
Dzīvo ilgāk, slimo vairāk
Novecošana nav tikai Latvijas problēma: Eiropa noveco kā kontinents. 2030. gadā vēl vairāk pensionāru uz 100 strādājošajiem nekā Latvijā būs Lietuvā, Grieķijā, Portugālē, Itālijā un tikai nedaudz mazāk Somijā. Gadiem ilgusi zema dzimstība un ilgāks dzīves laiks ir divi galvenie izskaidrojumi.
Tam ir nopietnas sekas veselības aprūpes budžeta sadalījumā. Šobrīd Latvijā sieviešu vidējais dzīves ilgums ir gandrīz 80 gadu, bet tikai 54 no tiem vidēji nodzīvo ar labu veselību — liecina ANO dati. Pērn pensijas vecuma cilvēkiem tērēja 35% veselības aprūpes budžeta. 2030. gadā viņu aprūpei vajadzēs jau 42% no visiem veselības aprūpes resursiem.
Senioriem tērē lielāko daļu veselības budžeta. Pretēji tam, kā vedinātu domāt loģika, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējas, demogrāfes Zanes Vārpiņas aprēķins pierāda, ka veco ļaužu skaita pieaugums 2030. gadā vēl būtiski neietekmēs veselības budžetu — ar nosacījumu, ja paliek spēkā pašreizējās medicīnas izmaksas.
Tādā gadījumā 2030. gadā pensionāru veselībai Latvija tērēs par 32 miljoniem eiro vairāk, taču šo pieaugumu kompensēs ar to, ka būs mazāk tēriņu par gados jauniem cilvēkiem un strādājošajiem, kuru būs mazāk. Taču vienlaikus tas nozīmē daudz lielāku slogu strādājošajiem, kuri vēl būs palikuši. Šobrīd no viena strādājošā nomaksātajiem nodokļiem veselībai tērē 797 eiro gadā (gan par pašu strādājošo, gan pensionāriem, gan bērniem), 2030. gadā strādājošajam veselībai būs jānopelna vairāk — 852 eiro — liecina Z. Vārpiņas aprēķini.
Šie aprēķini ir aptuveni, jo grūti iedomāties, ka varētu nepieaugt medicīnas māsu un ārstu algas.
Ja darbaspēka trūkumu un pensionāru pieaugumu izvēlas uzturēt ar viesstrādniekiem, arī viņiem būs nepieciešama veselības aprūpe. Kā tas notiks, Ekonomikas ministrija, kas atbild par vispusīgu skatu uz darba tirgu, iedomājas tikai aptuveni. ◆
