Jaunjelgavas novada jauktajā korī “Vīgante” ir kāds īpašs dziedātājs — Matiass Pereinens no Somijas. Viņš latviski nerunā, bet dzied! Divas reizes nedēļā kopā ar sievu Dzidru viņi dodas uz kora mēģinājumu, un viņu abu kopējais sapnis ir dziedāt Dziesmu svētkos. Latviešu.
Kad ieinteresējos par neparasto kora dalībnieku, jauktā kora “Vīgante” diriģente Diāna Vaice pastāsta: “Matiass ir viens no cītīgākajiem un punktuālākajiem koristiem — kopā ar sievu viņi regulāri brauc uz mēģinājumiem. Un dzied viņš tik aizrautīgi, no visas sirds!”
Abus — Matiasu un viņa sievu Dzidru Kalvi-Pereinenu (šādi viņas uzvārds latviskots!) — “nolaupu” kārtējā mēģinājumā Secē. Matiass runā angliski, Dzidra raiti tulko, bet pamanu, ka viena otra latviski uzdotā jautājuma jēgu viņš nojauš, māj ar galvu un jau steidz atbildēt.
“Kā tad es ez vīra?”
Dzidra stāsta, ka savu dziedātāja karjeru abi sākuši 2013. gadā Jaunjelgavas jauktajā korī. Vispirms dziedāt sākusi sieva, tad uz kori atvedusi arī vīru. “Viņa korista stāžs ir 12 gadu, jaunībā viņš dziedāja skolas korī,” stāsta Dzidra. “Matiass spēlē klavieres un notis zina labāk nekā es.”
Jaunjelgavā koris izjucis, bet janvārī, kad izveidojās Jaunjelgavas novada jauktais koris, kuru vada Diāna Vaice un kura mēģinājumi notiek Seces kultūras namā, abi laulātie sākuši dziedāt tajā. “Mums gribējās būt kopā uz skatuves, piedalīties koncertos,” saka Dzidra. “Mūsu sapnis ir kopā piedalīties latviešu Dziesmu svētkos,” piebilst Matiass.
“2013. gadā Dziesmu svētku nedēļā abi ar vīru bijām Rīgā,” atminas Dzidras kundze. “Ielās notika koncerti, visa Rīga skanēja. Noteicu: cik jauki būtu pašiem piedalīties! Pēc laika mani aicināja dziedāt korī, un es saku: kā tad es bez vīra? Te nu mēs abi esam!”
Lasa un dzied
Kad jautāju, kā var dziedāt latviski, nezinot valodu, Matiass paskaidro: “Somu un latviešu valodai ir līdzīga valodas konstrukcija. Atšķiras tikai tas, ka mūsu valodā nav dažu burtu — garo patskaņu un mīkstināto līdzskaņu. Jums ir viegla valoda, un kādu dienu es runāšu latviski! Tagad esmu iemācījies latviski lasīt. Lai varētu izdziedāt, man jāredz vārdi — lasu un dziedu. Vienkāršos vārdus jau atceros no galvas, bet sarežģītākie jālasa. Melodiju un notis zinu, un nekā neiespējama te nav.” Savukārt sieva viņam repertuāra apguvē piestrādā par tulku — paskaidro dziesmas būtību, lai vieglāk to iemācīties.
Matiass bilst, ka diezgan daudz no diriģentes teiktā mēģinājumos saprot. Dažkārt viņa pasakot angliski tieši viņam.
Matiasam ļoti patīk vairākas dziesmas no kora repertuāra, arī dziesma “Vīgante”, kuru sacerējusi pati diriģente. Savukārt Dzidra stāsta: kad radio dzied “Svētvakaru”, vīrs uzgriež skaļāk, un īpaši viņam patīk, ja šo dziesmu izpilda Andris Bērziņš.
Starptautiskas kāzas
Kā Matiass un Dzidra satikās? “Pirms desmit gadiem Matiass Latvijā ieradās, lai strādātu kā projektu menedžeris Pļaviņu HES. Komandējumu laikā viņš apmetās viesnīcā “Raijo” Aizkrauklē,” stāsta Dzidra. “Tolaik arī es strādāju šajā viesnīcā. Matiass nevienu te nepazina, sākām runāties. Ne visi zināja angliski, bet es šajā valodā varu brīvi sarunāties, jo piecus gadus dzīvoju Anglijā. Tā viss iesākās, un 2012. gadā apprecējāmies.”
Starp citu, Jaunjelgavas luterāņu baznīcā viņu laulība ir pirmā starptautiskā noslēgtā laulība. Mācītājs ceremoniju novadījis latviešu un angļu valodā. Kad ģimene vēlāk aizgājusi uz dievkalpojumu, mācītājs pamanījis un izvēlējies tieši 401. dziesmu no baznīcas dziesmu grāmatas — tas ir fragments no Somijas komponista Jana Sibeliusa skaņdarba. “Mani tas vienmēr ļoti aizkustina,” atzīst Matiass.
Matiasam ir 64, Dzidrai — 58 gadi. Kad sieva to pasaka, Matiass uzreiz izlabo: “Man 35, sievai — 30! Tā vismaz mēs jūtamies.”
Uz Somiju — tikai ciemos
Sākumā Matiass vairāk uzturējās Somijā, Dzidra pie viņa brauca ciemos. Kopš Matiass ir pensijā, ģimene dzīvo Jaunjelgavā, bet uz Somiju dodas reizi mēnesī. Matiasam tur ir dzīvoklis un vasaras māja, tāpat jāapciemo divi pieaugušie dēli, viņiem ir savas ģimenes, draugi un tēvs, kuram ir 95 gadi.
Matiass atklāj: Latvijā viņam ļoti patīk. “Te ir līdzīgi dabas apstākļi kā Dienvidsomijā,” saka viņš. “Tikai te pavasaris sākas apmēram divas nedēļas agrāk un vasaras Latvijā ir siltākas.”
Kas mūsu valstī viņu pārsteidz? “Daudzas lietas, piemēram, oficiālās lietas, te jākārto tik ilgi, ir liela birokrātija,” saka viņš. Tāpat viņš ir neizpratnē, kāpēc viņa vārds un uzvārds jātulko un mūsu valstī viņš kļuvis Matiass Pereinens, kaut dokumentos viņš ir Matias Perainen.
Apvienotā zupa
Ko ģimene vēl dara kopā? “Atjaunojam mūsu māju — tā būs tikai mazliet renovēta no ārpuses un mazliet — no iekšpuses,” nosmej Matiass.
“Un mums ir dārzs un mežs!” paziņo Matiass. “Jā, mēs daudz sēņojam,” stāsta sieva. “Arī Somijā aug gailenes un citas sēnes.” “Taču mēs citādāk vārām zupu!” paziņo Matiass. “Un neliekam tajā krējumu!”
Dzidra sirsnīgi iesmejas: “Mums, latviešiem, ir ierasts — zupas pamats ir kartupeļi un burkāni, tad pievieno vēl kaut ko. Somiem ir tā: ja tā ir sēņu zupa, tajā pamatā arī ir gailenes, tad vēl sīpoli un kausētais siers. Man iegaršojās, un es sēņu zupai tagad arī pievienoju kausēto sieru. Taču kartupeļi un burkāni ir vienalga! Tā ka mums tagad ir apvienotā — somu un latviešu — sēņu zupa.” Matiass atzīst, ka arī viņš šādu zupu jau akceptējis, un vispār latviešu ēdieni viņam ļoti garšo.
“Mēs esam laimīgi kopā, un viens otru saprotam,” atzīst Matiass. “Un es šeit palikšu!” ◆
