Muzeji ir kā vizītkarte, kas kalpo vietas iepazīšanai. Gadu gaitā daudz kas no tajos redzētā izbāl, taču būtiskākais paliek. Kas gan varētu būt interesants, piemēram, Jūrmalas pilsētas muzejā? Protams, kūrorta vēsture. Ja gadās braukt uz Majoru pusi, tad rudenīgajā drēgnumā, muzeja ekspozīciju vērojot, atmiņā itin viegli atsauksiet saulainās dienas. Jūrmalas pilsētas muzeja informācija vēsta par Jūrmalas kūrorta pirmsākumiem un attīstību no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām. Šīs sezonas aktualitāte ir modernizētā pastāvīgā ekspozīcija “Bērns kūrortā”, kas fotogrāfijās, spēlēs, rotaļlietās un grāmatās rosina atmiņas par bērnību, piedāvājot ģimenēm dažādas interaktīvas nodarbības. Te aplūkojama arī lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā. Visplašāk pārstāvēti ir 20. gadsimta sieviešu peldkostīmi. Tie ir dominējošā pārsvarā, taču interesanti redzēt arī vecāko eksponātu — bērnu peldkostīmu, kas valkāts 1934. gadā. Mūsdienu acīm vērojot — neizteiksmīgs. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 60 tūkstošu priekšmetu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām, te apskatāmas senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi, kā arī zemūdens arheoloģijas eksponāti. Lielākā daļa no izstādes priekšmetiem ir jūrmalnieku un rīdzinieku bērnības liecinieki, kas rūpīgi glabāti un dāvināti muzejam.
Vienā no intervijām muzeja vēsturniece Inga Sarma saka: “Kūrortus izgudroja pieaugušie. Iespējams, tāpēc, ka tur viņi jutās kā bērnībā — līksmi un bezrūpīgi. Tomēr, braucot uz kūrortu, pieaugušajiem pašiem bieži vien līdzi bija bērni. Kamēr vecāki baudīja kūrorta gaisotni, bērni atrada un izgudroja paši savas izklaides: būvēja smilšu pilis, dzenāja bumbu, laida pūķus, bet lietainās dienās patvērās vasarnīcu verandās, kur varēja pārtapt par iemīļoto grāmatu varoņiem, tērpt lelles vai izspēlēt alvas zaldātiņu kaujas. Dažādi laiki veidoja savas iezīmes bērnu kūrorta ikdienā. Izjādes ar poniju jūras krastā tiem, ko pieskatīja aukles un guvernantes, pirmās vasaras kolonijas tiem bērniem, kuru vecāki paši nekad neatļāvās atpūsties kūrortā, pionieru nometnes ar militarizētām spēlēm un maršēšanu uz pludmali… Visos laikos bērni aizvien gaidījuši vasaru un priecājušies par sauli un jūru. Aizvien kāds būvē smilšu pilis liedagā un rada savu sapņu pasauli kādā vasarnīcas verandā.”
Mazliet no vēstures. Drīz pēc Jūrmalas pilsētas dibināšanas — 1959. gada 11. novembrī — tika dibināts arī Jūrmalas pilsētas muzejs. 1962. gada 20. aprīlī izdota Latvijas PSR Kultūras ministrijas pavēle par Jūrmalas novadpētniecības muzeja atvēršanu 1962. gada 1. maijā. Savas pastāvēšanas laikā tas vairākkārt mainījis nosaukumu, struktūru un atrašanās vietu. Visilgāk, no 1964. gada līdz 1990. gadam, muzejs atradās Dubultu luterāņu baznīcas telpās. 1997. gada nogalē muzejs pārcēlās uz tagadējo vietu — bijušo ķīmiskās tīrītavas un veļas mazgātavas ēku Majoros, Tirgoņu ielā 29, kas rekonstruēta muzeja vajadzībām 1997. un 2004. gadā.
Muzeja plašās un modernās izstāžu zāles kļuvušas pazīstamas visā Latvijā. Tās atzinīgi novērtējuši gan mākslinieki, gan mākslas cienītāji, tur regulāri notiek plašas izstādes.
2008. gada 19. jūnijā atklāta muzeja pastāvīgā vēstures ekspozīcija “Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrorta vēsture 18.—20. gadsimtā”. Ekspozīcijā atainota pirmo peldvietu izveidošanās 18. gadsimta beigās, kad Eiropā popularitāti ieguva jūras peldes, ūdensdziedniecības kūrorta pirmsākumi Ķemeros 19. gadsimta sākumā, šo kūrvietu uzplaukums 20. gadsimta sākumā un attīstība pirmās Latvijas Republikas laikā, kā arī padomju laika noskaņas. Jūrmalas pilsētas muzeja unikālie eksponāti un digitālā ekspozīcija atklāj viena no senākajiem Eiropas kūrortiem savdabību un nozīmīgumu. ◆
