Ar skumjām izlasīju ziņu, ka kosmētikas ražotājam “Stenders” mainījušies īpašnieki un tā vadībā valdes locekļus, kas bija uzņēmuma dibinātāji un veidotāji, nomainījuši Ķīnas pilsoņi ar latviešu mēlē grūti izrunājamiem vārdiem. “Stenders” vēl bija viens no retajiem uzņēmumiem, kurš iekarojis savu vietu ne tikai Latvijas, bet arī pasaules tirgū, un bija saglabājis savu latviskumu nosaukumā, īpašnieku komandā un arī mūsu — klientu — apziņā. Man patika “Stendera” produkcija, lai gan tā nebija no lētajām.
Zinātāji gan teic, ka tas esot labākais, kas ar uzņēmumu varēja notikt, jo tam bijuši ap pusmiljonu eiro lieli zaudējumi un vēl lielāki nodokļu parādi, tas jucis un brucis pa visām vīlēm. Tāpēc labi, ka vispār atradies investors. Vai varbūt tomēr taisnība tiem, kuri saka, ka ķīnieši, izmantojot “Stendera” vārdu un produkcijas labo slavu, laidīs tirgū zemas kvalitātes preci, kurai jau tagad piekārta birka “Made in China”. Tomēr — jo mazāk Latvijas iedzīvotājiem pieder uzņēmumu, jo mazāka peļņa paliek mūsu pašu valstī.
Varbūt skan banāli, taču, lasot šo ziņu, bija sajūta, ka atkal esam zaudējuši kādu daļu sava latviskuma, savas nacionālās identitātes, tāpat kā tas iepriekš bijis ar zīmoliem, ar kuriem gadiem esam lepojušies plašā mērogā un ar lepnumu stāstījuši visiem, ka tie ir mūsējie — Latvijas ražojumi. Tā tas bijis ar “Laimu”, “Staburadzi”, “Latvijas balzamu” un daudziem citiem uzņēmumiem, kas tagad pieder norvēģiem, igauņiem un citiem ārzemniekiem. Ir daudzi uzņēmumi, kuru īpašniekiem grūti izsekot, taču valdes locekļu nelatviskie vārdi un uzvārdi liecina, ka tajos saimnieko un noteicēji ir citi, ne pašmāju uzņēmēji. Mūsējie aizbrauc, bet vietā nāk ārzemnieki, piepildot Latviju ar mazām Ķīnas, Norvēģijas, Zviedrijas, Krievijas, Dānijas kompāniju filiālēm. Jau esam tikuši tik tālu, ka Ārvalstu investoru padome Latvijā pieprasa, lai valsts institūcijās, tādās kā Valsts ieņēmumu dienests, Darba inspekcija, Konkurences padome, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, darbinieki ar ārvalstu investoriem sazinātos angļu valodā. Runa nav tikai par vienkāršu saziņu vai konsultācijām, bet gan par iespēju iesniegt gada pārskatus, kārtot grāmatvedību angļu valodā, izmantot to publiskajos iepirkumos, ko valodas aizstāvji jau nodēvējuši par otras valsts valodas ieviešanu uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē un latviešu valodas pozīcijas būtisku vājināšanu.
