Aizkrauklē pirmo reizi notika vērienīgas civilās aizsardzības mācības, kurās piedalījās Valsts policijas, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un NATO kontingenta pārstāvji — Albānijas un Slovēnijas karavīri.
Evakuē 427 skolēnus
Mācību sākumā tika izspēlēta situācija, kad pie skolas direktora ar improvizētu somā ieliktu spridzekli ierodas apmeklētājs, atstāj somu un pamet skolas telpas, uz dežuranta aizrādījumiem nereaģējot. Nekavējoties tika nospiesta trauksmes poga, latviešu, angļu un krievu valodā skanēja ierakstīts aicinājums pamest telpas. Aizdomīgā vieta tika norobežota ar lenti, un skolas direktors Aldis Labinskis par notikušo zvanīja pa tālruni 112, kura dispečeri informēja atbildīgos dienestus.
“Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem skolā katru gadu jāorganizē skolēnu evakuācijas mācības iespējamā ugunsgrēka vai kādas citas ārkārtas situācijas gadījumā. Skolēni zina, kā skan trauksmes sirēna, izņemot tos audzēkņus, kas mācās pirmo gadu,” stāsta Aldis Labinskis. “Tobrīd notika stundas, tās pārtraucām un evakuējām 427 skolēnus. Todien visi skolā nebija ieradušies. Gar direktora kabinetu iet nedrīkstēja, lai gan tur ceļš līdz izejai ir visērtākais, bija jāizmanto citi gaiteņi. Balss apziņošanas sistēmā nenosauc konkrētu iemeslu, bet audzēkņi zina, ka radusies bīstama situācija, kuras dēļ jāpamet telpas. Evakuācijas īsto iemeslu skolēni tobrīd nezināja.”
Skolēni pulcējās vienkopus laukumā netālu no skolas. Uz “Staburaga” jautājumu, kādēļ bija jāatstāj telpas, daļa aptaujāto skolēnu atbildēja, ka nezina, citi sacīja, ka skolā esot “bumba”.
“Skolotāji audzēkņus vēlāk informēja, ka tā ir mācību trauksme, un tie, kuri vēlējās, mācības varēja vērot no attāluma aiz norobežojošās lentes, skolas teritorijā ieiet nedrīkstēja,” skaidro skolas direktors. “Tika noorganizēts autobuss, lai skolēnus, kuri dzīvo citur, varētu nogādāt mājās, īpaši svarīgi tas būtu ziemā, jo daļa skolēnu dzīvo Aizkraukles pagastā un Sērenē. Īstas trauksmes gadījumā skolēnus mēs varētu vest arī uz kultūras namu. Šādās mācībās ir svarīgi operatīvi rīkoties, mūsu uzdevums bija ātri evakuēt skolēnus, un mēs to izdarījām.”
Kāpēc netika izmantots megafons, lai par mācībām un tālāko rīcību vienlaikus informētu visus skolēnus, kuri bija sapulcējušies pagalmā? “Tad tas būtu teātris, megafons drošību neuzlabotu,” teic skolas direktors. “Reālā trauksmes situācijā, piemēram, ugunsgrēka gadījumā, visi steigtos uz izeju un diez vai kāds iedomātos meklēt megafonu un pūlēties atcerēties, kur tas ir nolikts. Domāju, ka megafons ir jānodrošina policijai.”
Aldis Labinskis atzīst, ka mācības ir bijušas vērtīgas, jo jābūt gataviem arī ārkārtas situācijām. Skolēniem bijis interesanti vērot operatīvo dienestu kopdarbību — viņi pārliecinājās, kā tie strādā.
Albāņu karavīri demonstrē meistarību
Notikuma vietā ieradās V alsts policijas, ugunsdzēsēju glābēju un mediķu ekipāžas. Teritorija pie skolas tika norobežota ar lenti. Valsts policija pieprasīja Zemessardzes atbalstu bīstamās zonas kontrolei, kā arī noorganizēja krīzes vadības štābu stāvlaukumā pie Lāčplēša un Muzeja ielas krustojuma. Katra no iesaistītajām struktūrvienībām norīkoja vienu pārstāvi darbam krīzes vadības štābā.
Pie skolas ieradās Nacionālo bruņoto spēku karavīri, tika iesaistīta NATO kontingenta karavīru vienība no Albānijas. Ar tālvadības pulti albāņu karavīri skolā sūtīja robotu. Pa pandusu tas iekļuva skolā, uzrāpās pa kāpnēm un pie direktora kabineta satvēra somu, pēc tam to nogādāja skolas pagalmā. Ar speciālu aparatūru tika pārbaudīts somas saturs, pēc tam karavīri to neitralizēja.
Glābējiem vispirms
jādomā par savu drošību
Veikala “Beta” tuvumā tika imitēta kravas automašīnas uzspridzināšana ar 11 cietušajiem un vienu bojāgājušo, viņu lomā iejutās Zemessardzes 55. bataljona zemessargi. No dūmsveces apkārtnē izplatījās zaļu dūmu mākonis. Kādu laiku nekas nenotika — ievainotie sauca pēc palīdzības, taču mediķi viņus nesteidzās glābt, kā tas šādos gadījumos ierasts. “Kāpēc nekas nenotiek?” dažs jautāja. Tomēr šī situācija izrādījās sarežģītāka nekā ikdienā — bija aizdomas par ķīmiskas vielas noplūdi. Aizkraukles brigādes ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka izlijusi slāpekļskābe, tādēļ speciālos aizsargtērpos, uz muguras nesot saspiesta gaisa balonus, cietušos iznesa no bīstamās zonas un nogādāja apmēram 150 metru attālumā līdz sporta centra teritorijai. Vieglāk ievainotie aizgāja paši. Mediķi bīstamajā zonā iet nedrīkstēja.
“Šādos gadījumos nedrīkst celt paniku, glābējiem jādomā par savu drošību, kas ir ļoti svarīgi. Glābējs var nomirt, glābjot vienu cietušo, bet deviņus atstāt neizglābtus. Tādēļ vispirms ir svarīgi saprast, kā pareizi rīkoties,” saka Zemessardzes 55. bataljona komandieris pulkvežleitnants Ingus Manfelds.
Slovēņi veic cietušo attīrīšanu
Sporta centra teritorijā bija uzslieta liela telts, kurā cietušos un viņu ekipējumu no indīgās vielas attīrīja Slovēnijas kontingenta karavīri, pēc tam viņus nodeva mediķu aprūpē. Aizkraukles un Ogres mediķu brigādes strādāja ļoti operatīvi, cietušajiem sniedzot palīdzību un “ātro” automašīnās viņus nogādājot medicīnas iestādē.
Mediķu darbu vēroja Katastrofu medicīnas centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā vadības centra un Zemgales reģionālā centra pārstāvji, savukārt visu mācību norisei sekoja arī citu operatīvo dienestu pārstāvji.
“Zemessardzes struktūrā esmu jau septiņus gadus, un cietušās lomā iejutos otro reizi. Tā ir neatsverama, ļoti noderīga pieredze. Bieži televīzijā redzam ārkārtas situācijas citās valstīs, vērojam sabiedrības reakciju, bet, esot mācībās, rodas labāka izpratne, kā tādā gadījumā rīkoties, kā strādā atbildīgie dienesti. Jebkuras mācības pilnveido,” saka Zemessardzes 55. bataljona pārstāve Līga Bārzdaine.
“Būt cietušajam ir gan bēdīgi, gan interesanti. Tas dod pieredzi, kā strādāt ar cietušajiem, izpratni, kā viņi jūtas,” teic zemessargs Andris Rudzītis.
“Kādreiz jāiejūtas arī cietušā lomā,” atzīst zemessargs Edmunds Tērps. “Tēloju cietušo ar ļoti smagām traumām, bet zēni — ugunsdzēsēji glābēji — ir malači, teicami mani izglāba, iznesa no bīstamās zonas. Mediķu darbs nav viegls, kā zemessargs esmu mācījies pirmās palīdzības sniegšanas kursos, arī mums jāzina, kā palīdzēt, ko darīt, tādēļ labāk izprotu viņu darbu.”
“Mūsu uzdevums bija pārnest ievainotos no slovēņu telts līdz mediķu automašīnai. Tas prasa lielu fizisku spēku, jo jānes arī rācijas un ieroči, tos malā nolikt nedrīkst. Ar slovēņu karavīriem sazinājāmies angliski. Mācības mums deva vērtīgu pieredzi, kā strādāt ar cietušajiem, kā sadarboties ar citiem operatīvajiem dienestiem,” stāsta zemessargi Dāvis Kalnaraups, Aivis Bebris un Kristaps Deinis.
“Mācības noritēja sekmīgi, to rezultātus izvērtējam, un atziņu ir daudz. Svarīgākais ir nofiksēt kļūdas un pēc tam tās labot, nepieļaut citās mācībās un īstās ārkārtas situācijās. Šādas mācības parāda daudzas lietas, nianses, par kurām līdz tam nebijām aizdomājušies, bet kas jāņem vērā. Konceptuāli ir skaidrs, ka jāturpina šāda veida mācības, jāpievērš lielāka uzmanība operatīvo dienestu sadarbībai, īpaši svarīga ir krīzes vadības štāba pārstāvju sadarbība, darbības koordinācija,” saka Ingus Manfelds. ◆
