Kā vēsta Latvijas pašvaldību savienības (LPS) jaunākā infolapa, kas atrodama LPS interneta vietnē, aizvadītajā nedēļā sešās Latvijas pašvaldībās viesojās Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa delegācija, lai gatavotu ziņojumu par demokrātiju Latvijā. Viena no sešām monitoringam izvēlētajām pašvaldībām bija Neretas novads.
Par vizīti klātpievienotajā audioierakstā LPS padomniecei sabiedrisko attiecību jautājumos Janai Bunkui dalījās Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. Kāpēc starp sešām pašvaldībām monitoringam kā vienīgo mazo izvēlējās Neretu, viņš gan nevarēja komentēt. Iespējams, viens no iemesliem, ka tā ir pa ceļam no Rīgas uz Daugavpili. Delegācijas sastāvā bija pa pārstāvim no Belģijas un no nelielas pašvaldības Francijā. Arvīds Kviesis stāsta, ka sarunā uzmanība bija koncentrēta uz Eiropas standartiem demokrātijas jomā un Eiropas vietējo pašvaldību hartas standartiem. Tika runāts par pašvaldību iespējām piesaistīt finansējumu savu projektu realizācijai, kā arī mazo pašvaldību administratīvajiem izdevumiem. Pašvaldības vadītājs atzīst, ka tie procentuāli ir lielāki nekā lielajās pašvaldībās, bet tas esot likumsakarīgi. Tika runāts arī par vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām, kā arī administratīvi teritoriālo reformu, kas pašvaldībai pašlaik nav aktuāla. Uz jautājumu, kāda ir demokrā-
tijas saite Neretā, Arvīds Kviesis saka: “Es domāju ka iedzīvotāji mums ir ļoti aktīvi. Pēdējās vēlēšanās mums startēja pieci saraksti. Iedzīvotāji iesniedz priekšlikumus, interesējas, lai šie jautājumi būtu publicēti mūsu medijos. Tā ka viss notiek!”
Uz jautājumu, cik ballu 10 ballu sistēmā priekšsēdētājs liktu demokrātijas līmenim Neretas novadā, viņš atbildēja: “Domāju, ka vienmēr ir, uz ko tiekties. Liktu astoņas balles!” ◆
