‘‘Spēj izraut no ikdienas pelēcības”
Iesaka
Anita Cauka,
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolotāja
– Balets “Pie zilās Donavas” Latvijas Nacionālajā operā un baletā ar valšu karaļa Johana Štrausa mūziku mani pacēla spārnos no pirmās takts, no pirmā dejas soļa, un nolaidos ar pēdējo takti un pēdējo dejas soli. Pirmo reizi baletizrāde iestudēta 1957. gadā, un mani nemaz neizbrīna, ka tā vairākkārt atjaunota un kļuvusi par daļu no Latvijas baleta zelta fonda.
Sajūsmināja Artura Sokolova deja, jādomā, vai vispār viņu iepriekšējās izrādēs biju pamanījusi, bet viņš ir mans jaunatklājums. Jūlija Brauere Anneles lomā bija viegla un lidojoša.
Man kā baleta cienītājai jāatzīst, ka tas spēj mani izraut no ikdienas pelēcības, bet šī izrāde ieteicama īpaši tiem, kuri uz baletu dodas pirmo reizi. Sižets ir vienkāršs. Mazā pilsētiņā Donavas krastā dzīvo meitene Annele un viņas draugs komponists Francis. Anneles dzimšanas dienas rītā Francis ar draugiem ierodas meiteni apsveikt, bet pilsētiņai cauri brauc slavena māksliniece — Vīnes teātra dejotāja Franciska. Tieši pie Anneles mājas karietei salūst ritenis. Notikumi kļūst spraigi — te aina krogā, te ballē, Francis iemīlas Franciskā. Franciskai ir jāpieņem lēmums — palikt kopā ar komponistu vai bagātu grāfu. Viņa izvēlas bezrūpīgas dienas. Francis spiests atgriezties savā pilsētā pie Anneles. Laimīgas beigas.
Izrāde ir skaista — Ināras Gaujas tērpi un scenogrāfija, Aivara Leimaņa horeogrāfija un Štrausa mūzika. Ne velti baletam “Pie zilās Donavas” tik garš mūžs. Klasika! ◆
