Mana vārdadiena šogad sākās dzejiskā noskaņā. Indriķis kautrējās nolasīt pats savas sacerētās vārsmas, tāpēc tās man jau agri no rīta atsūtīja īsziņā. Vakarā sveču gaismā es tās skandēju savām draudzenēm: “Bella, Bella, Izabella/Sava vārda svētkus svin./Apsveicieni skan no pūļa, /Arī Indriķis nav tūļa./Bella, Bella, Izabella/Sava vārda noti zina!” Varēja redzēt, ka viņām skauda, ka esmu Indriķa mūza un man tiek veltīta dzeja. Kas zina, varbūt pēc pāris gadiem viņš izdos man veltītu dzejas grāmatu? Vakarā Indriķis mani pārsteidza otrreiz! Uzdāvināja divu dienu ceļojumu ar kuģi “Isabelle”. Ļoti aizdomīga dāvana! Es taču neprotu peldēt! Turklāt tas ir senioru kruīzs. Vai tad es jau tik veca izskatos? Vakarā ilgi un vērīgi lūkojos spogulī, meklējot vecuma pazīmes. Neatradu. Vēl esmu tīri friša. Taču tas nav iemesls, lai es no senioru dāvanas atteiktos. Piekritu braukt tikai ar norunu, ka man uzreiz uzvilks drošības vesti, iedos arī plostu un piepūstu laivu, ko es varu ielikt savā kajītē. Lai viss ir pa rokai, ja kas. Tad ceļojumā jutīšos droša, galvenais — būs, ko draudzenēm palielīties. Vai tas neskanēs jauki — Izabella dodas ceļojumā ar “Isabelle”?
Izabella
