“Jābūt pietiekami drosmīgiem un vienreiz jāpārtrauc piešķirt nepilsoņa statusu bērniem,” uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš jau vairākkārt aicinājis likumā nostiprināt nepilsoņu bērnu tiesības jau ar dzimšanas brīdi saņemt Latvijas pilsonību. Prezidents gatavojas nosūtīt Saeimai attiecīgu likumprojektu. Vai vajadzīgs šāds likums?
Olita Sticere, Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja
— Pēc esošā likuma, katrs no vecākiem var izteikt vēlmi, ka bērnam vēlas Latvijas pilsonību. Tāpēc neredzu šķērsli, lai jaundzimušais iegūtu pilsonību, vajadzīga vien vecāku vēlme. Aizkrauklē ir reti gadījumi, ka bērns dzimst ģimenē, kur ir divi nepilsoņi. Jo likums nosaka, ka ģimenē, kur ir viens pilsonis, bērns Latvijas pilsonību iegūst automātiski. Tad kāpēc vajadzība pēc šāda likuma, kur pilsonība tiek piešķirta automātiski? Iespējams, tāpēc, ka, piemēram, Aizkrauklē ir daudz Krievijas pilsoņu ar Krievijas pilsoņu pasēm. Tā kā integrācijas un naturalizācijas politika, kā to bijām iedomājušies sākumā, nav nesusi vēlamos augļus, ir vēlme, lai jebkurš bērns, kas piedzimst Latvijā, iegūst Latvijas pilsonību automātiski. Vai arī otrs gadījums — saceļam brēku par pilsonības jautājumu, tikmēr aizmirstam svarīgākas lietas — oligarhu jautājumu.
Ja vecāki centrā liek bērna intereses, tad jebkurš no viņiem izvēlēsies Latvijas pilsonību juridiskā statusa dēļ. Tas kļūst svarīgs brīžos, kad vecāki šķiras. Piemēram, ja sievietes dzemdē bērnu amerikānim, bērna juridiskais statuss ir svarīgs, jo Latvijas valsts aizstāvēs sava pilsoņa tiesības. Pa šiem gadiem atminos tikai vienu gadījumu, kad vecāki, kuriem ir bizness Krievijā, izvēlējušies arī mazuli reģistrēt kā nepilsoni. Nepilsoņa statusu bieži izvēlas zēniem, jo nevēlas Krievijas pilsonību jaundzimušajam obligātā militārā dienesta dēļ. Tiklīdz puisis sasniedz 18 gadus, viņam jāiet armijā Krievijā. Tomēr, no otras puses, brīdī, kad jāizvēlas jaunietim augstskola, ir profesiju ierobežojumi atkarībā no tā, esi vai neesi pilsonis. Tāpat ir kundzes, kuras kārto Krievijas pilsonību, lai iegūtu Krievijas pensiju. Aizkrauklē šādu gadījumu ir daudz.
Tāpēc domāju, ka būtiskāks jautājums par to, vai pilsonību piešķirt automātiski katram Latvijā dzimušajam bērnam, ir — kāda ir Latvijas integrācijas politika? Ja ir likumi, ka, nopērkot īpašumu, varu iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kur jautājums par pilsonību vispār netiek risināts. Tāpat pārdodam zemi dāņiem un mežus ārzemju kompānijām. Sabiedrībā ir signāli, ka mums nav vajadzīgi Sīrijas bēgļi, Krievijas pilsoņi un nepilsoņi, bet beidzot būtu jāatbild uz jautājumiem — ko mēs gribam, kā darām, kā rīkojamies? Ir vajadzīga kompleksa politika jautājumos par integrāciju. ◆
Aivars Galviņš, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Aizkraukles nodaļas vadītājs
— Ja jautājumu aktualizējis prezidents, viņš ir balstījies uz noteiktiem izpētes materiāliem, man kā amatpersonai nav tiesību komentēt, cik tas ir vajadzīgi, aktuāli, nepareizi vai pareizi. Ja iniciatīvu pieņems likuma veidā, mēs to pildīsim.
Jaunais likumprojekts attieksies uz jaundzimušajiem, tas skars dzimtsarakstu nodaļas. Pieaugušajiem likums ļauj naturalizēties dažādos veidos. ◆
Ludmila Ušakova, Aizkraukles krievu kopienas “LAD” vadītāja
— Automātiska Latvijas pilsonības piešķiršana bērniem, kas dzimuši Latvijā, būtu laba lieta. Pati esmu naturalizējusies, bet, piemēram, vīrs uzskata, ja dzimis Latvijā, tad kāpēc nav pilsonības automātiski? Prakse, ka jaundzimušajam piešķir tās valsts pilsonību, kurā dzimis, ir daudzās valstīs. Bērniem, kas dzimuši diviem nepilsoņiem, automātiski jākļūst par Latvijas pilsoņiem. Pēc 18 gadu sasniegšanas viņam būs tiesības no pilsonības atteikties, ja tā vēlēsies. ◆
