Irēna, aizkraukliete
— Imanta Ziedoņa dzeja patīk, vien grūtāk to izprast. Ārijas Elksnes, Imanta Auziņa dzeju lasu. Ir blociņš, kur izrakstu mīļākās rindas, kas nereti noder apsveikumiem. Reiz Valdis Grenkovs ierakstīja manam dēlam grāmatā: “Paies gadi, un lieli mēs būsim./ Kas to zina, kur dzīve mūs sauks, /Varbūt dziļjūras pētnieki būsim, /Varbūt vajadzēs kosmosā traukt.” Šīs rindas man joprojām prātā, un ik pa laikam tās atminos.
Jānis Aizkrauklē
— Lasu pārsvarā baltrkievu rakstnieku liriku, esmu ar baltkrievu saknēm. Mirdzu Ķempi gan varu deklamēt kaut tūlīt, bet ikdienā vairāk tomēr lasu vēsturisku literatūru, protams, baltkrievu valodā.
Maiga no Kokneses
— Agrāk lasīju Raini. Viņa dzeja ir uzrunājoša, viņš vairāk asociējas ar “Lauztajām priedēm”, bet patiesībā viņam ir daudz citu lielisku dzejoļu. Klausos šlāgerdziesmas, tā arī ir dzeja. ◆
