Pēc viedokļa “Kapusvētki — cieņas izrādīšana aizgājējiem” publicēšanas “Staburaga” 1. septembra numurā piezvanīja luterāņu mācītājs Valdis Baltruks.
— Esmu daudz vadījis kapusvētku dievkalpojumus, un rakstītais atbilst patiesībai. Tik nesagatavoti, kādi tie ir Bebros, nav nekur citur. Varu saprast, ka vienu vai otru reizi var kaut kas nesanākt, var pievilt aparatūra, bet šeit tas ir no gada gadā, katrreiz uz turieni dodos ar bažām — kas atkal būs? Vienugad pat — it kā skaņas aparatūra ir kārtībā, bet man mikrofons jātur rokā. Vai tad par statīvu nevarēja iedomāt? Mirklī, kad paceļu abas rokas svētībai, man mikrofons jātur zobos, vai?
Domāju arī, ka aizgājēju saraksta sagatavošana nav tik grūts darbs, lai to nevarētu izdarīt laikus. Manuprāt, tā ir vienaldzība pret saviem darba pienākumiem, nav jūtama pagasta saimnieka roka. Turpretī to nevaru teikt par citām vietām. Vienmēr viss līdz pēdējai niansei pārdomāts ir gan Skrīveru, gan Aizkraukles kapos. Arī citur ar cieņu izturas pret aizgājēju godināšanu.
***
Vakar saistībā ar publikāciju piezvanīja arī Jurģis Skadiņš no Ogres puses, kurš pateicās Zalves pagasta vadībai par kārtīgi sakopto kapsētu, ka arī par kapusvētku norisi. Viņš gan ierosināja, ka kapusvētkus Zalvē vajadzētu rīkot visām konfesijām vienlaikus, kā tas, piemēram, ir Atradzes kapsētā Koknesē. Citādi, ne cilvēku vienos, ne otros kapusvētkos.
Uzklausīja
Ināra Sudare
