Grūti dzīvot cilvēkam, kurš neorientējas jaunākajās modes tendencēs. “Mīliet grāmatu — zināšanu avotu!” — šis kādreiz populārais sauklis, izrādās, ir novecojis un nederīgs.
Ja pirksi grāmatas “Zvaigznes” grāmatnīcās, tiksi pie tetovējuma — tā mēnešiem ilgi skan reklāma televīzijā un radio. Grāmatu cena nav maza, jo reklāma nav lēts prieks, tā neskan labdarības vārdā. Reklāmā galvenais nav grāmata, tās nosaukums vai saturs, bet tetovējums, augstākā pilotāža — miroņgalva. Satiekoties skolā, bērni nerunās par grāmatām, bet lielīsies ar tetovējumu, kuram “krutāks” ticis. Tik tālu esam…
Kādreiz ar tetovējumu bija apzīmogoti tie, kuri kādu laiku bija pavadījuši aiz restotiem logiem. Uz viņiem cilvēki nez kāpēc skatījās ar neuzticību. Laiki mainījušies. Ja kādai jaunkundzei tetovējums ir muguras lejasdaļā, nabadzītei jāliecas ļoti zemu, lai cilvēki redzētu “mākslas” darbu. Kā to parādīt ziemā?
Fenimora Kūpera grāmatu varoņi mežonīgie indiāņi, kuri cīnījās ar bālģīmjiem, spalvu pušķus un tetovējumus veidoja atbilstoši cilts piederībai. Pēc kāda principa tetovējumus veidos skolēni? Pret ko viņi cīnīsies — pret izglītības sistēmu?
4 reiz 10 — tetovējuma cena nav maza. Vai tā ir estētiskas gaumes veidošana? Kas var būt stulbāks par šo reklāmu? Tikai cita reklāma.
