1. septembris ikvienai ģimenei, kurā ir kaut viens skolēns, ir kā jaunais gads, jo pēc trīs mēnešu vasaras brīvlaika sākas jauns darba cēliens. Arī man šī diena ir īpaša, jo pēc daudzu gadu pārtraukuma es šodien atkal došos uz skolu — kopā ar vecāko meitu, viņa ir pirmklasniece. Šis brīdis manī noteikti rada lielāku satraukumu nekā viņai, jo es, tāpat kā ikviena mamma, domāju par to, kā viņa jutīsies jaunā vidē, jaunā kolektīvā, gūstot jaunu pieredzi.
Tāpat ar satraukumu un bažām klausos katru jaunu paziņojumu par tuvāko gadu reformām izglītībā, jo saprotu, ka esam lielu pārmaiņu priekšā saistībā ar skolu tīkla optimizāciju, sešgadnieku izglītošanu un jaunā mācību satura ieviešanu.
Arī pati, mācoties skolā, esmu piedzīvojusi radikālas pārmaiņas izglītības sistēmā, jo mainījās pastāvošā iekārta, un līdz ar to tika ieviestas izmaiņas visās jomās. Tika mainīta atzīmju sistēma no 5 uz 10 ballēm, pagarināts mācību periods līdz 12 gadiem, un šī iemesla dēļ es, piemēram, no 7. klases uzreiz tiku pārcelta devītajā. Parādījās jauni mācību priekšmeti, obligātie un izvēles priekšmeti, krievu valoda kļuva par svešvalodu, ko varēja apgūt pēc izvēles. Taču bija tāda stabilitātes sajūta un drošība par nākotni, kādas man, sūtot savus bērnus skolā, šodien nav.
Nenoliedzami, ne bērni, ne sabiedrība kopumā vairs nav tāda kā pirms 17 gadiem, kad tapa iepriekšējās izglītības vadlīnijas. Šodien ir vajadzīgs cits saturs un cita pieeja pašam mācību procesam. Mana kolēģe Guna Mikasenoka rakstā “Meitene balerīnas svārkos augstu gaisā” šodienas numurā nedaudz iezīmē, kā tad tiek veidots jaunais mācību saturs un kādas vērtības ir tā pamatā. “Zināšanas, prasmes un attieksme, ko caurvij domāšana, radošums, digitālā prasme, sadarbība un līdzdarbība, pašizziņa un pašvaldība. Jāradina bērnus novērtēt savu domāšanu, pašiem pieņemt lēmumus un tos pamatot, apzināties, ko un kāpēc viņi mācās, lai tas, ko bērni apgūst, ir saistīts ar reālo dzīvi,” tas skan labi un ir atbalstāmi. Arī Valsts prezidents, Ministru prezidents un izglītības ministrs, kuri jau vakar medijiem izplatīja savus apsveikumus 1. septembrī, runā par kvalitatīvu izglītību, kas cieši saistīta ar mūsu valsts attīstību nākotnē. Taču galvenais satraukums ir par to, cik stabilas un ilgtspējīgas ir plānotās pārmaiņas, jo mums bieži vien reizē ar ministru un viņu padomnieku maiņu vienām reformām ātri pienāk gals, bet citas atkal kļūst aktuālas, jo katram ir savas prioritātes, jā, un arī politiskās intereses. ◆
