Nedēļas nogalē Rīgā norisinājās pirmais vegānu festivāls Latvijā, uz kuru bija aicināti ne tikai vegāniskā dzīvesveida piekritēji, bet arī tie, kas par to tikai interesējas.
Plaša un interesanta programma
Vegānisms ir viens no veģetārisma veidiem, kura pamatā ir norobežošanās no dzīvnieku pasaules produktiem, visbiežāk saistībā tieši ar uzturu, taču ne tikai, jo vegānisma filozija uzsver to, ka dzīvnieks nedrīkst tikt uztverts kā prece, tātad tie paši principi attiecas arī uz kosmētikas jomu, kur nereti tiek izmantoti dzīvnieku valsts produkti vai arī paši līdzekļi tiek testēti uz dzīvniekiem. Vegānisma filozofijas sekotājus sauc par vegāniem.
Organizācijas “Dzīvnieku brīvība” organizētā vegānu festivāla mērķis bija iepazīstināt cilvēkus ar vegānismu un iedvesmot viņus pārvarēt stereotipus un pievērsties šai ēšanas filozofijai. Festivāla programmu veidoja četras daļas: skolas zona ar dažādām lekcijām, gardumu zona, kas piedāvāja meistarklasēs pašiem pagatavot ko neparastu, tirdziņa zona ar ēdieniem, garšvielām un kosmētiku, kā arī svētku zona ar dažādiem koncertiem visas dienas garumā un īpašu programmu bērniem. Interesentiem bija iespēja apmeklēt svaigēdāju našķu, smūtiju un citu vegānisko ēdienu meistarklases, uzzināt par vegānismu kā tādu, uzturu un veselīgu dzīvesveidu no dažādiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un vegānā dzīvesveida entuziastiem, piemēram, fitnesa trenera Kristapa Vildes.
Festivāla mājaslapā uzskaitīti trīs galvenie vegānisma pamatpostulāti, proti, pirmkārt, atteikšanās no gaļas, zivju, piena un citu dzīvnieku produktu lietošanas ir efektīvākais veids, kā samazināt industriālajā lopkopībā izmantoto dzīvnieku skaitu, tādējādi nenolemjot viņus ciešanu pilnai dzīvei. Otrkārt, atzītu zinātnieku pētījumi pierādījuši, ka pilnvērtīgs un sabalansēts augu valsts uzturs samazina sirds slimību, aptaukošanās un pat vēža risku; treškārt, industriālā lopkopība ir viena no piesārņojošākajām nozarēm pasaulē. Tā rada vairāk izmešu nekā viss pasaules transports kopā, piesārņo ezeru un upju ūdeņus, veicina mežu izciršanu (lai atbrīvotu dzēšanai).
Daudz interesentu
Pārliecinātie skeptiķi varēja pārliecināties, ka vegāni nepārtiek tikai no zāles vien un viņu gatavotie ēdieni, papildināti ar dažādām garšvielām, ir visai kārdinoši un apetelīgi. Par to, ka vegānisms nav tikai dažu ļaužu neierasta dzīvesstila izpausme, liecināja arī lielais ļaužu pieplūdums un pie tirdziņa letēm mudžēt mudžēja festivāla apmeklētāji, kuri varēja gan nodegustēt, gan arī iegādāties kādu no vegānu ieteiktajiem ēdieniem. “Cik garšīgi!, “Tas taču garšo kā gaļa,” “Kur to var iegādāties?” — šādi jautājumi un novērtējumi bija dzirdami vai pie katra stenda.
Starp apmeklētājiem varēja manīt arī slaveno pavāru Mārtiņu Rītiņu, kurš jūnija beigās paziņoja par savu aiziešanu no restorāna “Vincents”. Viņš arī paziņoja, ka nolēmis pievērsties veģetārismam un pirmo reizi izmēģinājis neēst gaļu februāra gavēņa laikā. “Par šo savu jauno dzīves posmu vēlos teikt, ka esmu atdzimis par jaunieti,” tā par savu jauno aizraušanos kādā intervijā teicis Latvijā populārais pavārs. Savukārt modes māksliniece Šeila bija manāma tirgojam mafinus — tik kārdinošus, ka garām viņas stendam nepagāja gandrīz neviens gardēdis.
Mazliet no vēstures
1931. gada novembrī Londonā ar runu “Veģetārisma morāles pamati” uzstājās Mahatma Gandijs, kuru noklausījās 500 cilvēki. Viņš savā runā uzsvēra nepieciešamību veicināt uzturu bez gaļas kā morālu, nevis tikai cilvēka veselības jautājumu. Kad 1944. gadā Veģetāriešu biedrība noraidīja Donalda Vatsona prasību pēc atsevišķas žurnāla sadaļas veģetāriešiem, kas nelieto piena produktus, viņš nolēma izdot pats savu nelielu apkārtrakstu vienu reizi ceturksnī. Trīsdesmit lasītāji nosūtīja viņam pa šiliņam, lai viņš to dibinātu, un pirmais numurs iznāca jau tā paša gada novembrī ar nosaukumu “Vegānu Ziņas” (“Vegan News”). Vēlāk D. Vatsons komentēja, ka vārds “vegāns” reprezentējis “veģetārieša sākumu un beigas” (no vārda “vegetarian” angļu valodā, sākuma “veg” un beigām “an”).
Terminu “vegāns” pieņēma 1944. gadā, kad Donalds Vatsons dibināja Vegānu biedrību Anglijā. Sākotnēji tas apzīmēja veģetāriešus, kas nelieto piena produktus, taču vēlāk tika precizēts kā apzīmējums doktrīnai, kas uzskata, ka “cilvēkam būtu jādzīvo, nelietojot un neizmantojot dzīvniekus”. Kopš tā laika 1. novembris tiek atzīmēts kā Pasaules vegānu diena — par godu biedrības dibināšanas datumam.
1956. gadā Leslija Krosa nodibināja Augu piena biedrību, lai izpētītu, kā ražot komerciālu sojas pienu, un jau kā “Plamil Foods” 1965. gadā tika sākta tā ražošana, kļūstot par vienu no pirmajiem plaši zināmajiem sojas piena ražotajiem Rietumu pasaulē. Vārds “vegāns” kā neatkarīgs termins Oksfordas Ilustrētajā vārdnīcā pirmo reizi tiek publicēts 1962. gadā ar skaidrojumu “veģetārietis, kurš neēd sviestu, olas, sieru un pienu”.
Plašāku pasaules uzmanību vegānisms ieguva 2000. gados, kad vegānu pārtika parādījās lielveikalu plauktos un restorānu ēdienkartēs, un īpaši pēdējo 10 gadu laikā tam pievērsušās ne tikai daudzas slavenības ar savām diētām, bet pat restorānu ķēdes un lielveikalu magnāti.
Domā pats!
Lai kādi būtu jūsu apsvērumi — veselīgāka uztura, ētiskie vai vides aizsardzības, ja nu esat nolēmuši kļūt par vegānu, jāņem vērā, ka nepieciešams pievērst papildu uzmanību uzturam, lai tas būtu sabalansēts un tajā būtu iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas.
Pēc nobaudītā un uzzinātā domāju, pagaidām Latvijā nav daudz vegānu nevis tāpēc, ka šāds ēdiens būtu negaršīgs vai vienveidīgs (piemēram, festivālā baudītais lavašs ar falafeļiem (dārzeņu kotletītes), humosu (turku zirņu pastēte), salātiem un mērcīti) bija gana sātīgs un garšīgs, bet gan tāpēc, ka tas prasa lielu rakstura stingrību un apņemšanos — ir vairāk pašam jāgatavo, īpaši jādomā par produktu iegādi, jo ne visos veikalos ir plašs vegānisko piedāvājumu klāsts, daudz vairāk jāinteresējas par produktu sastāvu, jārēķinās, ka daudzos saviesīgos pasākumos būs jāpaliek ar tukšu vēderu, turklāt vēl nereti nākas skaidrot savu pārliecību apkārtējai pasaulei, kura, iespējams, vēl nav gatava šādu dzīvesstilu līdz galam pieņemt un saprast. Neraugoties uz visu to, festivāls pierādīja, ka ir diezgan daudz cilvēku, kuri labāk paši tiek galā ar šādām neērtībām, nevis sagādā ciešanas mūsu mazajiem brāļiem—dzīvniekiem.
Taču, lai ko apgalvotu vienas vai otras uztura teorijas piekritēji, tai pretī atradīsies arī vairākas noliedzošas. Tāpēc katra paša ziņā ir izlemt ko un kā ēst.
*Izmantoti materiāli no interneta resursiem.
Uzziņa
Veģetārismu var iedalīt vairākos veidos:
◆ daļēji veģetārieši — cilvēki, kas lielākoties lieto veģetāru uzturu, bet dažkārt iekļauj savā ēdienkartē arī dzīvnieku valsts produktus;
◆ laktoveģetārieši — cilvēki, kas uzturā lieto pienu un piena produktus;
◆ laktoovoveģetārieši — cilvēki, kas uzturā lieto pienu un piena produktus, kā arī olas, taču nelieto gaļu, zivis, putna gaļu;
◆ vegāni — cilvēki, kas uzturā nelieto ne dzīvnieku gaļu, ne zivis, ne pienu, ne olas, ne želatīnu un dažkārt arī medu ne.
Fakts
Vācijas Veģetāriešu biedrība aprēķinājusi, ka 2013. gadā Vācijā bija
800 000 vegānu (kopējā populācija — 82 miljoni). Savukārt, pēc dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas “Vegan-Friendly” datiem, Izraēlā ir aptuveni 300 000 vegānu, kas ir gandrīz 4% no kopējās populācijas.
