Algu kāpums liks daļai uzņēmumu straujāk celt darba ražīgumu, sekojot ekonomiskam stimulam taupīgāk izmantot resursu, kas kļuvis dārgāks, uzskata “DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Sagaidāms, ka šogad vidējais algu pieaugums būs ap 8%, prognozē eksperts. Trešajā ceturksnī gada kāpums varētu būt vēl lielāks, par to vēsta gan diezgan zemā pērnā gada bāze, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšanas tendences, bet pēc tam bāzes efekts varētu gada pieauguma tempu nedaudz bremzēt.
“Taču lielu atelpu uzņēmumiem darba tirgus nesniegs, arī vismaz nākamie divi gadi būs ļoti sarežģīti. Šis Latvijas ekonomikā būs ļoti dinamisks, interesants laiks, vienlaikus arī nedaudz haotisks, jo notiks straujas strukturālas pārmaiņas, notikumi darba tirgū būs visspēcīgākais šīs pārmaiņas virzošais faktors,” skaidro Strautiņš.
Viņš atgādina, ka aizvadītās nedēļas laikā medijos sāka spēcīgi skanēt brīdinājumi par ekonomikas pārkaršanu, un norāda, ka atsevišķi ekonomiskie indikatori tiešām par šādiem riskiem liecina. Vairākus gadus ir auguši kopējie darbaspēka ienākumi attiecībā pret IKP, kas ir spoguļattēls algu kāpumam, kas pārsniedz ražīguma pieaugumu. Mūžīgi turpināties tas tā nevar, saka Strautiņš.
“No otras puses, šobrīd sasniegto algu līmeni vēl nevar saukt par konkurētspēju apdraudošu. Eksporta nozares attīstās sekmīgi, augošas tirgus daļas ir labākais konkurētspējas pierādījums. Runājot par algu/IKP koeficientu, kas jau ir sasniedzis ES vidējo un to noteikti pārsniegs, salīdzinoši augsta algu daļa kopējos ienākumos Latvijā būtu likumsakarīga. Dzīvojam valstī, kurā vidējais izglītības līmenis ir ļoti līdzīgs Rietumeiropas vidējam, atsevišķos svarīgos parametros to pat pārspējot, piemēram, mums ir augstāks vismaz vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars. Turpretim uzņēmumu uzkrātais fiziskā un finanšu kapitāla apjoms tālu atpaliek, tā nav uzņēmumu vaina, jo ir bijis maz laika šo kapitālu krāt,” skaidro Strautiņš.
Taču, norāda ekonomikas eksperts, ja valsts konkurētspējā īpaši svarīgs arguments ir cilvēki, ir tikai likumsakarīgi, ka algotie darbinieki saņem proporcionāli pret kopējiem ienākumiem vairāk nekā citur.
“Šīs ražošanas faktoru proporcijas arī nozīmē, ka, visdrīzāk, turpinās augt intelektuālo pakalpojumu (biznesa pakalpojumi, IT un sakaru pakalpojumi) daļa eksportā, kas savukārt padara iespējamu tālāku algu/IKP koeficienta kāpumu, ja vien tas ir mērens. Arī milzu investīcijas neprasošā tūrisma attīstība būs nozīmīgs faktors. Preču ek-sportā lielāko papildus pienesumu sniegs metālapstrāde un mašīnbūve, to uzņēmumi var būt ar ļoti dažādu kapitāla intensitātes pakāpi, bet šķiet, ka Latvijā šīs nozares ļoti izteikti balstās uz izdevīgo darbinieku prasmju un algu līmeņa attiecību. Piemēram, pie mums ražo nevis vieglās automašīnas miljonos gabalu, bet dažus simtus vai tūkstošus lielas speciālo mašīnas partijas, kas nav automatizējams process,” skaidro Strautiņš.
