Turpinot rakstu sēriju par Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja eksponātiem — Latvijas simtgades lieciniekiem, stāsts par toreiz pastāvošajai vācu varai — Rīgas apriņķa kara zaudējumu komisijai — iesniegtu, 1918. gada 28. oktobrī uzrakstītu zaudējumu sarakstu.
Tajā teikts, ka Baltijas valstu piederīgajam Jānim Ūsiņam pieder saimniecība “LielKārkļi” Koknesē, Rīgas apriņķī. Viņš ir 43 gadus vecs, nodarbojas ar lauksaimniecību. Kara, konkrēti krievu armijas daļu, nodarītie zaudējumi 1915. gadā — 18 349 vācu markas. Dokumentā pieminēti arī liecinieki, kas šos faktus var apstiprināt. Lielu daļu zaudējumu veido dažādu biezumu plankas jeb dēļi. Muzeja fondu glabātāja Ilzīte Ozoliņa teic, ka četrās pozīcijās nosauktie 28 asis garie kokmateriāli, visticamāk, izmantoti ierakumu, zemnīcu, nocietinājuma līniju būvei. Dokumentā uzskaitīta arī rekvizētā labība. To var pierādīt ar rekvizētāju izsniegto kvīti Nr. 1686, kas datēta 1915. gada 25. novembrī. Tajā uzskaitītas arī četras nozāģētās ābeles. Pie kara zaudējumiem pieskaitītas nojauktās vai nodedzinātās ēkas — zirgu stallis, dzīvojamā ēka, klēts un sīklopu stallis.
Ilzīte Ozoliņa arī piebilst, ka Pirmā pasaules kara laikā nodarītie zaudējumi Kokneses apkārtnē bija milzīgi, jo fronte te bija divus gadus, sākot no 1915. gada.
Pāris nedēļu pēc šī dokumenta iesniegšanas, 1918. gada 11. novembrī, Vācija kapitulēja. Dokuments tapis arī neilgi pirms Latvijas Republikas proklamēšanas, 18. novembra, kad vara valstī mainījās. Tāpēc, visticamāk, zemnieks no Kokneses, līdzīgi kā daudzi citi, nekādu kompensāciju nesaņēma. Tāpat iespējams, ka šādu zaudējumu uzskaitījumu zemnieks iesniedza jaunajai valdībai.
