Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja sētā Kalēju dienas laikā notika Tautas mūzikas svētki, kuros piedalījās tautas mūzikas kapelas no dažādām Latvijas vietām.
Netālu no “Kalna Ziedu” pilskalna bija ierīkota skatuve, skatītāju sēdvietas, un skaistu enerģijas lādiņu skatītājiem koncertā sniedza tautas mūzikas kapelas no dažādām Latvijas vietām — “Aizezeres muzikanti” no Kokneses (vadītāja Inese Skuja), “Karikste” no Aizkraukles (Anita Ostrovska), “Danču spēle” no Tukuma (vadītājs Armands Krievs), “Luste” no Durbes novada Lieģiem (Aldis Briljonoks), “Paurupīte” no Rucavas (vadītāja Inta Jaunciema), “Medņevas egle” (Inita Raginska) un postfolkloras grupa “Daba san” no Rīgas. Katrs kolektīvs bija padomājis gan par atšķirīgu programmu, gan tērpiem, sniedzot klausītājiem skaistu muzikālu, vizuālu un emocionālu baudījumu.
Aizkraukles novada kultūras nama vadītāja Anta Teivāne stāsta, ka šādi svētki notiek katru gadu dažādās Latvijas vietās, un Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas mūzikas eksperts Ilmārs Pumpurs ierosinājis par svētku norises vietu izvēlēties Aizkraukli. Pašvaldība piekritusi. “Kultūrkapitāla fonds atbalstīja mūsu projektu, kurā ieplānojām rīkot Kalēju dienu un reizē arī tautas mākslas svētkus ar skatuves nomu un pasākuma apskaņošanu. Fonds piešķīra 1300 eiro, bet pašvaldība — 1000 eiro,” stāsta kultūras nama direktore.
“Katrai grupai ir savs rokraksts, skanējums, un visiem kopā svētki izdevās lieliski,” atzīst kapelas “Karikste” vadītāja un Aizkraukles novada domes deputāte Anita Ostrovska.
Svētku laikā muzeja klētī ar skatītājiem tikās, senos mūzikas instrumentus spēlēja un dziedāja tautas mūzikas vecmeistari — Aivars Katajs-Paeglis no Skrīveriem un Jānis Pūķis no Rucavas. Aivars Katajs-Paeglis pārsteidza, spēlējot ermoņikas un dziedot ne tikai latviski, bet arī igauniski, savukārt Jānis Pūķis spēlēja uz zāģa un pašgatavotiem instrumentiem — zāģa spēli bija redzējis retais muzeja apmeklētājs. Par šiem vecmeistariem pastāstīsim kādā citā laikraksta “Staburags” numurā. ◆
Viedokļi
Armands Krievs, kapelas “Danču spēle” vadītājs no Tukuma ar 47 gadus lielu pedagoģiskā darba stāžu
— Ļoti labs pasākums, paldies organizatoriem! Šādas tikšanās ir vajadzīgas, jo tās motivē darboties, kapelas var apliecināt savas spējas, parādīt padarīto — vai mēs turamies uz plosta vai nē. Visiem ansambļiem, kapelām jāsāk ar plostu, tikai pēc tam var braukt ar kuģi, lielo riteni vai lidmašīnu. Mūzikas jomā darbojos ilgi, esmu redzējis un dzirdējis šos ansambļus arī iepriekš, patīkami, ka visi ir auguši. Mūsu kolektīvam ir norma — sezonā, kas ilgst no 1. oktobra līdz jūlija pēdējai dienai, dažādos pasākumos jāpiedalās vismaz 12 reižu, tas ir minimums, un šis ir mūsu kolektīva sezonas noslēguma pasākums. Šosezon esam spēlējuši daudzviet Latvijā, nesen bijām mūzikas svētkos Čehijā. Mūsu kolektīvā ir arī jaunieši — cenšos, lai viņiem būtu interesanti, un viņiem patīk. Pats spēlēju trompeti, bazūni, varu aizstāt citus, šodien spēlēju bazūni.
Kaspars Ceizars, kapelas “Danču spēle” dalībnieks
— Cepuri nost, ideāli! Kur vēl labāk — skaista vieta, lustīgs pasākums dabā. Lieliski, prieks šeit būt, šādos pasākumos ļoti aizrauj kopā būšanas sajūta. Mēs aktīvi koncertējam un šādos pasākumos piedalāmies jau apmēram 15 gadu, tiekamies ar dažādiem ansambļiem, daudz kur esam bijuši. Visi šie kolektīvi mums ir draugi, esam spēlējuši kopā vairākos festivālos, koncertos, guvuši pieredzi, vienīgi ar “Daba san” no Rīgas nebijām tikušies. Kolektīvi sagatavojuši jaunus skaņdarbus, bija prieks klausīties — ir jūtama izaugsme. Piemēram, “Lustei” no Lieģiem ir jauns repertuārs. Šādi pasākumi rosina darboties vēl aktīvāk, mēs katrā mēģinājumā apgūstam kādu jaunu skaņdarbu, atkārtojam vecos gabalus. Mūsu repertuārā ir ap 1000 skaņdarbu. Prieks, ka šādos pasākumos iesaistās arī jaunieši, muzicē, mazāk laika pavadot pie datoriem. Pats spēlēju tūbu, sākot no 5. klases. Sākumā ne īpaši patika, bet, kad sākās pirmie koncerti, varēju piedalīties Dziesmu svētkos, radās lielāka interese. Vislielākā laime, ja klausītājiem patīk!
