Iveta no Pļaviņām
— Pļaviņu kapos dus mamma un opītis, protams, kapusvētkos esmu tur. Manuprāt, Pļaviņās ir visskaistākie kapussvētki, jo cilvēku vienmēr daudz — sabraukuši radi un draugi, paziņas.
Milda no Aizkraukles pagasta
— Vienmēr apmeklēju Aizkraukles kapus, jo tur dus vīrs un vīramāte ar savu večuku. Šogad kapusvētki 12. augustā, bet, ja ir vēlēšanās, tad bez maksas varam doties uz kapsētu kaut katru svētdienu, jo “valdība” finansē autobusu uz kapsētu, kas vienmēr pilns. Kapusvētki latvietim tomēr ir svēta lieta. Prieks, ka Aizkraukles kapi sakopti, pat tās kopiņas, kurām vairs nav piederīgo.
Lāsma Aizkrauklē
— Apmeklēju vien tad, ja nejauši esmu laukos tajā dienā, kad kapusvētki notiek. Eju kopā ar radiem, lai gan nezinu kāpēc, droši vien kompānijas pēc, jo redzu, ka viņiem tas svarīgi. Es tiešām nejūtu vajadzību konkrētā dienā būt kapsētā. Saikne ar mirušo man ir domās, sapņos, sarunās, nevis esot kapsētā. ◆
